Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,24 (12%)
Cena ar atlaidi*:
1,75
Pirkt
Identifikators:348072
Vērtējums:
Publicēts: 17.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Savukārt, tiekot pie bijušās Viļņas eparhijas pārvaldes, 1939.g.13.oktobrī, metropolīts Elevferijs, vispirms parūpējās par Kanoniskā stāvokļa atjaunošanu. Savā rezolūcijā 1939.g.21.oktobrī viņš apstiprināja Lietuvas Pareizticīgās Eparhijas Padomes uzstādījumus, kur teica: „Pievēršot uzmanību, ka Viļņas pilsētas un Viļņas apgabals agrāk atradās tā sauktās „Poļu Autokefālās Pareizticīgās baznīcas” sastāvā, un, ņemot vērā, ka Maskavas Patriarhs nedeva savu svētību šādai Polijas Pareizticīgās baznīcas pastāvībai, un, ka neskatoties uz to baznīcas autoritātes patvaļīgi izveidojas Pareizticības Autokefālo Baznīcu Polijā un ar to pašu nonāca kanoniskā pārāvumā ar Krievijas Mātes Baznīcu. Eparhijas Padomei ir jāapsver šo teritoriju garīdznieku vienotība ar Maskavas Patriarhātu. Šajā nolūkā visas izveidotās draudzes, noteikumi un rīkojumi šajā Viļņas apgabalā deklarēti ārpus kanona, un tādēļ ir spēkā neesoši, un visām iestādēm, piemēram, Viļņas Garīgajam Konsistorijam u.c. tiek atceltas. Bet baznīcas kalpiem, kas vēlas noslēgt savienību ar Mātes Baznīcas kopienu, jānodod metropolītam Elevferijam rakstisku pieprasījumu par uzņemšanu Maskavas patriarhāta jurisdikcijā.
1940.gada pavasarī arhibīskaps Feodosijs vērsās ar oficiālu lūgumu pie Lietuvas Republikas premjera, paziņojot, ka viņš sevi neuzskata zem metropolīta Elevferija jurisdikcijas (citiem vārdiem, zem Maskavas patriarhāta jurisdikcijas) un tāpēc izveido neatkarīgu Pagaidu Bīskapijas Padomi. Tā paša gada 22.maijā viņš nosūtīja lūgumu Konstantinopoles Patriarham par viņa nozīmēšanu kā Viļņas apgabala arhibīskapu zem Konstantinopole Patriarhāta jurisdikcijas. Feodosijs cerēja uz valdības atbalstu, iedomājoties savu rīcību kā pirmo soli uz neatkarību no Maskavas Patriarhāta Sergeja ne tikai Viļņas apgabalā, bet visā Lietuvas Pareizticīgajā baznīcā. Nevarētu teikt, ka viņā aprēķins bija pilnīgi bez atbalsta. Politiskajās aprindās uzreiz ieinteresējās par separātisko Feodosija plānu. Tā viņu atbalstīt piedāvāja Iekšlietu ministrs; arī vēsturnieks Augustīns Janulaitis valdības oficiozā „Lietuvos aijdas” rakstīja – jābūt vienai, autokefālai baznīcai Konstantinopoles pakļautībā. Lietuvas iekļaušana PSRS 1940.g.3.augustā pārvilka krustu uz autokefālistu plāniem un 76 gadīgā arhibīskapa Feodosija darbību.
1940.g.31.decembrī Viļņā nomira metropolīts Elevferijs. Un 1941.g. arhibīskaps Sergejs (Voskresenski) kļuva par Lietuvas metropolītu.( 24 februārī arī LV un EST)

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Pareizticīgā baznīca Lietuvā starpkaru periodā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/348072

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties