Pārdomas par trīs filosofijas fragmentiem

Ievads....................................................................................................................................................3 1.Frīdrihs Nīče “Jautrā zinātne - Korupcijas pazīmes" .........................................................................5 2.Platons “Teaitēts”................................................................................................................................7 3.Albērs Kamī “Mīts par Sīzifu”..............................................................................................................9 Nobeigums.............................................................................................................................................1 Izmantotā literatūra..............................................................................................................................12 Droši var uzskatīt, ka mūsdienu zinātniskie, tehniskie un dažādi kūltūras sasniegumi ir balstīti un varētu pat apgalvot, ka radīti uz filozofisko teoriju. Tas liek ticēt un aizdomāties par šīm idejām, pat brīdī, ja tās pirmajā mirklī šķiet absurdas. Runājot par filozofiju prātā uzaust šķietami tikpat sens kā pasaule paradoks, kas bija pirmā, vista vai ola. Pirmie šo paradoksu vai pat citādāk apgalvojot mīklu, centās atrisināt jau sengrieķu filozofi. Šis paradoks iet laikam līdzi un vēl mūsdienās var sadzirdēt teicienu, “kas tad īsti bija pirmā, vista vai ola?”. Līdz ar to varam apgalvot, ka filozofija arīdzen iet līdzi laikam un mūsdienu rutīnā ieslīgušais un darbiem noslogotais cilvēks mēdz filozofēt, par tik izsenīm runātam tēmām un aktualitātēm. Bet aplūkojot sengrieķu filozofiju nevar nepieminēt vienu no spēcīgākajiem filozofiem attiecībā uz esamības meklējumiem, Sokrāta mācekli, idealisma pamatlicēju, savas personīgās