Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,38 (19%)
Cena ar atlaidi*:
1,61
Pirkt
Identifikators:508081
Vērtējums:
Publicēts: 18.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
1.nodaļa.  Plūdmaiņas    1
2.nodaļa.  Kā no plūdmaiņām iegūt enerģiju?    3.
3.nodaļa.  Plūdmaiņu elektrospēkstacijas    4
3.1 nodaļa.  La Rance spēkstacija    4
4. nodaļa.  Plūdmaiņu enerģijas nākotnes iespējas    5
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Izvēlēties referāta tēmu par plūdmaiņu enerģiju mani pamudināja tas, ka plūdmaiņu enerģija, manuprāt , nav tas populārākais alternatīvās enerģijas veids. Tas nav arī sevišķi populārs Latvijā , jo nav priekšnoteikumu, lai pie mums iegūtu enerģiju no plūdmaiņām. Internetā latviešu valodā nebija pieejami materiāli par šo tēmu, tāpēc izmantoju grāmatas.
1.nodaļa. Plūdmaiņas.
Plūdmaiņas ir jūru un okeānu ūdens līmeņa, Zemes cietās virsmas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības, kuru cēlonis ir t.s. plūdmaiņas izraisošie spēki, kas rodas summējoties Mēness un Saules gravitācijas spēkiem un tiem centrbēdzes spēkiem, kuri rodas, riņķojot sistēmām Zeme – Mēness un Zeme – Saule. Plūdmaiņas izraisošie Mēness gravitācijas spēki ir 2,2 reizes lielāki par plūdmaiņu izraisošajiem Saules gravitācijas spēkiem, tāpēc plūdmaiņas nosaka Mēness stāvoklis; par Saules izraisītajām plūdmaiņām spriež pēc plūdmaiņu amplitūdas palielināšanās (ja Zeme, Mēness un Saule atrodas aptuveni uz vienas taisnes) vai samazināšanās (ja virzieni no Zemes uz Sauli veido taisnu leņķi. Lielākās plūdmaiņas novērojamas jaunmēness un pilnmēness fāzē, mazākās – pirmajā un pēdējā ceturksnī.
Plūdmaiņu izraisošo spēku ietekmē Zemes ūdensapvalks izstiepjas uz Mēnesi vērstas līnijas virzienā, izveidojot divus ūdenslīmeņa paaugstinājumus jeb paisumus (ap punktu, kurā Mēness atrodas zenītā, un tam diametrāli pretējo Zemes punktu) un divus ūdenslīmeņa pazeminājumus jeb bēgumus (ap punktiem, kas atrodas vienādos attālumos no paisuma punktiem). Tā kā Zeme griežas ap savu asi un arī Mēness riņķo ap Zemi, paisumi un bēgumi nepārtraukti pārvietojas – rodas paisuma vilnis. Katrs paisuma vilnis apiet Zemei apkārt viduvēji 24 h 50 min. (laika intervāls, ar kuru atkārtojas Mēness kulminācijas), bet tā kā plūdmaiņu maksimumi ir 2, jebkurā zemeslodes punktā paisumi cits citam seko viduvēji ik pēc 12 h 25 min. Sakarā ar to, ka zemeslode nav vienmērīgi pārklāta ar ūdeni, ka jūrās un okeānos dažādās vietās ir dažādi dziļumi un krastu līnijas ir savdabīgi izlocītas, plūdmaiņu maksimumi nesakrīt ar Mēness kulminācijām, bet parasti atpaliek no tām, atsevišķās vietās pat līdz sešām stundām. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,04 €
Materiālu komplekts Nr. 1128227
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Paisuma enerģija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/508081

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties