Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,99
Ietaupījums:
1,12 (14%)
Cena ar atlaidi*:
6,87
Pirkt
Identifikators:253603
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 68 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Dzimums, dzimte, dzimumu stereotipi un dzimtes konstruēšana    8
1.1.  Dzimums un dzimtes jēdziens    8
1.2.  Stereotipi    10
1.3.  Dzimtes stereotipi    11
1.4.  Dzimtes stereotipu konstruēšana    12
1.5.  Padomju sievietes stereotipi un to konstruēšana    13
2.  Sociālās realitātes konstruēšana    16
3.  Pētniecības metodes    18
3.1.  Diskursa analīze    18
3.2.  Kritiskā diskursa analīze    20
4.  Vēsturiskā situācija    24
4.1.  Pārmaiņas Baltijas reģionā    24
4.2.  Iedzīvotāju dzīves līmenis    26
4.3.  Pārmaiņas kultūrā un izglītībā    28
5.  Sieviete Padomju Savienībā    30
5.1.  Padomju sievietes stāvoklis sabiedrībā 60. gados    30
6.  Prese LPSR    35
6.1.  Latviešu padomju periodiskā prese un tās loma sabiedrībā    35
6.2.  Humora un satīras definīcija un vēsture    37
6.3.  Par satīrisko žurnālu Dadzis    40
7.  Empīriskā daļa    42
7.1.  Pētnieciskā darba raksturojums    42
7.2.  Sievietes konstrukcija    42
7.2.1.  Žurnālā portretētās sievietes    42
7.2.2.  Žurnālā dominējošās padomju sievietes konstrukcijas    45
7.2.3.  Galveno aspektu raksturojums    47
  Cilvēciskie raksturlielumi    47
  Sieviete-vīra bieds    47
  Sieviete-māte (slikta)    48
  Sieviete, kurai ģimenē nav teikšanas    49
  Profesija    49
  Sieviete-priekšniece    49
  Pastāvošie stereotipi    50
  Sieviete kā „klaču vecene”, tenkotāja    50
  Sieviete, kuru interesē tikai mode un kosmētika    51
  Neizglītota (arī nepieklājīga) sieviete    51
  Secinājumi    56
  Nobeigums    57
  Izmantotā literatūra    59
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas vēsture 20. gadsimtā ir neparasti mainīga, iepriekšējo attīstības gaitu noliedzoša un pārtraucošiem lūzumiem caurstrāvota, daudziem sasniegumiem un traģiskiem pārbaudījumiem bagāta. Latviešu tautai 20. gadsimts vispirms bija cīņa par izdzīvošanu, kas savijās ar mēģinājumiem saglabāt latviešu nāciju kā kopību un nosargāt savu kultūru, apgalvo vēsturniece D. Bleiere.1
Padomju dzīvesveids, pieredze, normas un vērtības ir kļuvušas par nesenu, tomēr jau pagātni, no kuras mūs šķir tikai nedaudz vairāk par desmitgadi. Lai gan laika distance nav liela, tomēr tā ļauj jau samērā bezkaislīgi vērtēt tālaika norises. Turklāt to analīze sekmē mūsdienu sabiedrības, kas veidojas, agrākajai padomju sabiedrībai izejot visai sarežģītu transformācijas procesu, daudzu dimensiju labāku izpratni, raksta vēsturniece V. Zelče.2
Tieši ikdienā sastopas dažāda ilguma vēstures laiki, norāda Ā. Kleckins – visilgstošākais ar visacumirklīgāko un acumirklīgajā izpaužas ilgstošais, varētu pat teikt – mūžīgais. Jo apstākļi mainās nepārtraukti, bet indivīdu reakcijas izpausmes formas un pats galvenais – eksistenciālās problēmas, ar kurām viņam jātiek galā, paliek vienas un tās pašas. Taču vienas un tās pašas reakciju izpausmes dažādos laikos izraisa pavisam atšķirīgi apstākļi, tādejādi apliecinot laika gaitu un tā ritumā notiekošo procesu esamību un raksturu. Katra cilvēka svarīgākā atziņa: dzīve nepārtraukti un nepielūdzami virzās uz priekšu, neko reiz notikušu nevar padarīt par nebijušu, nevar atcelt un sākt no gala, un, kaut nākotne vienmēr ir miglā tīta, gala punkts ir skaidri zināms un neizbēgams. Cilvēks neizvēlas, vai un kad piedzimt, vairumā gadījumu neizvēlas arī – vai un kad mirt. Izvēlēties viņš var vienīgi – kā dzīvot.3
Vēsturniece D. Bleiere apgalvo, ka Latvijas vēsturē 20. gadsimts ieņem īpašu vietu, jo tā laikā tika sasniegts neapšaubāms progress sabiedrības attīstībā, norisinājās milzīgas pārvērtības dažādās jomās un vairākas reizes mainījās latviešu tautas eksistences politiskie nosacījumi.4
50. gados pēc Staļina nāves padomju žurnālistika sāka zaudēt monolītumu. Hruščova „atkušņa” laikā salīdzinoši liberāli noskaņotie mediji centās piedāvāt oficiāli kultivētajam sociāli aktīvās padomju sievietes tēlam divus pretējus tipāžus. Pirmais no tiem bija sieviete, kura ir vienaldzīga pret sabiedrisko darbību un kuras interešu centrā ir tērpi, kosmētika, vīrieši, šis tēls līdzinājās meitenēm no rietumu žurnālu vākiem, kas tikko bija kļuvuši cik necik pieejami padomju radošajai inteliģencei. Otrs jaunais padomju sievietes tipāžs – patriarhālā zemniece, kuras dzīve rit saskaņā ar dabas, nevis sabiedrības likumiem un kura glabā tautas senās tradīcijas un ieražas. Tomēr šie jaunie sieviešu stereotipi, tāpat kā oficiālais tēls, bija tāli no tālaika sieviešu reālās dzīves un stāvokļa.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,69 €
Materiālu komplekts Nr. 1114635
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Padomju sievietes konstrukcija žurnālā "Dadzis"(1965.-1970.)”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/253603

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties