Nobeigums
Olimpiskās spēles Senajā Grieķijā ir bijušas nozīmīgas un svarīgas. 1169 gadu laikā norisinājās 300 olimpiskās spēles. Tās spēja saglabāties neskatoties uz grieķu persiešu karu, dabas katastrofām un karadarbībām. Referātā tika izpētīta olimpisko spēļu būtība un attīstība Senajā Grieķijā.
Apkopojot iegūto informāciju , secinu :
1.Antīko olimpisko spēļu būtība un ideoloģija ir meklējama grieķu reliģijā un kultūrā. Sacensības bija reliģisko svētku sastāvdaļa. To centrā bija Zeva kults, kuram tika pakārtota spēļu programma. Spēles Svētajā vietā Olimpijā sākās ar upurēšanu Zevam, un būtībā tās bija nevis vienkārši sporta sacensības, bet gan cilvēku upuris dievam, kuram viņi veltīja savu spēku un enerģiju. Savukārt Zevs piešķīra uzvaru sevis izredzētam atlētam, kurš tādēļ tika uzskatīts par labāko grieķu vidū.
2. Grieķu atlētiem bija reliģija, viņu pašu harizma, slava un gods, līdz ar to agons kļuva par grieķu dzīves Galvenā motivācija neatņemamu un būtisku sastāvdaļu.
Olimpisko spēļu nozīme grieķu kultūrā sniedzas daudz plašāk pār kulta robežām, apskatot to arī sabiedrības kontekstā, proti, visi tie, kas pretendēja uz labāku vietu sabiedrībā, centās pierādīt savu krietnumu un pārākumu. Tas radīja slaveno agonālo garu - grieķu kultūras virzošo spēku . Šis gars radīja grieķu aristokrātiju ( aristoi – “vislabākie” ), t.i., tie, kam piemīt harizma un krietnums. Pierādīt to viņi varēja tikai sacensībās ar sev līdzīgiem pretendentiem uz šo statusu. Olimpisko spēļu laika uzstājās arī rakstnieki, dzejnieki, filosofi un burvju mākslinieki, kuri priecēja skatītājus, kamēr sportisti trenējās vai atpūtās.
Ar laiku , paralēli sabiedrības demokratizācijai, sacensību gars no aristokrātijas pārgāja uz citiem sabiedrības slāņiem. Ja atlēts konkrētajā disciplīnā bija uzvarējis 3 reizes pēc kārtas, tad tika dota atļauja viņam par godu celt pieminekli. Uzvarētājiem par godu tika rakstītas dziesmas un himnas.
…
