Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,17 (17%)
Cena ar atlaidi*:
0,82
Pirkt
Identifikators:489531
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Pirmās zināmās olimpiskās spēles notika 776. g .p.m.ē. Grieķijā pilsētā Olimpijā; tās bija reliģisko svētku sastāvdaļa, kuros godināja dievu Zevu. Spēlēs sacentās skriešanā, braukšanā ar kara ratiem, diska mešanā, šķēpa mešanā, laušanās un dūru cīņā. Sākumā olimpiskajās spēlēs drīkstēja piedalīties tikai grieķu vīrieši. Kad Grieķiju iekaroja romieši, olimpiskās spēlēs varēja piedalīties vīrieši no visas plašās impērijas. Sievietēm notika atsevišķas spēles, kurās tika godināta dieviete Hēra. Sievietēm nebija ļauts piedsalīties vīriešu spēlēs, pat skatītājos nē.
Daudzas leģendas vēsta par šo sacensību rašanos. Viena no leģendām teic, ka Hērakls pats ar savām pēdām nomērījis distanci skriešanai. Tā izveidojusies Senajā Grieķijā populārā garuma mērvienība stadija, no kuras atvasināts vārds stadions. Atlase dalībai spēlēs bija ļoti stingra. Dalībnieki bija tikai brīvie grieķi, vīrieši. Piedalīties spēlēs - tā bija liela atbildība un gods. Sākumā sacensības notika tikai vienu dienu, bet, pieaugot to popularitātei un nozīmīgumam, ilgums palielinājās līdz piecām dienām. Jau senajā Grieķijā atlēti algoja trenerus un ieturēja īpašas diētas, lai vairotu savas izredzes uz uzvaru. Kā zināms, spēļu laikā karojošās valstis un ciltis nolika ieročus, miers valdīja virs zemes. Olimpijā neviens nedrīkstēja spert kāju ar ieroci. Svētais miers ilga vēl divas dienas pēc spēļu noslēguma, lai spēļu dalībnieki varētu mierīgi atgriezties mājās.
Tāllēkšanas sacensībās atlēti lēca bez ieskrējiena, rezultāta uzlabošanai rokās turēdami īpaši izdobtus akmeņus. Skriešanas sacensībās tolaik nepazina apli. Visā stadiona platumā nostādītie atlēti virzījās pa taisnām, paralēlām līnijām, ar plašiem intervāliem citam no cita. Sasnieguši iezīmēto skrejceļa galu, viņi pagriezās un pa to pašu ceļu, pa savām pēdām, devās atpakaļ. Ar katru noskrējienu katram māla plāksnē iegrieza zīmi, nomērot noskrieto stadiju..

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Olimpiskās spēles”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/489531

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties