“Oligos” no grieķu valodas – daži, “polea” – pārdevēji. Oligopols atrodas diapazonā starp Monopolu un Monopolisko konkurenci. Oligopola galvenā iezīme – neliels skaits uzņēmumu (vidēji no trīs līdz astoņi) kontrolē noteiktu preču vai pakalpojumu tirgu. Oligopols atrodas zinātniski tehniskā progresa avangardā, bet zinātniski tehniskais progress prasa lielas investīcijas, tādēļ oligopolu skaits ir neliels. No zinātniski tehniskā progresa ir atkarīgs ražošanas mērogs, kura paplašināšanas rezultātā firma sasniedz izmaksu minimumu. Firmas, kas nespēj ieguldīt vajadzīgās summas tehniskajā progresā, tiek izspiestas no tirgus. Lielie sākotnējie ieguldījumi tehnikas progresa finansēšanai daudzām firmām pārvēršas par nepārvaramu šķērsli, lai iekļūtu attiecīgajā nozarē.
Oligopolu var apskatīt gan pasaules mērogā, gan vienas valsts vai atsevišķas pilsētas mērogā. Oligopoli var būt gan vienveidīgi, gan diferencēti, t.i., oligopola nozares var ražot standartizētus (cements, tehniskais spirts) vai diferencētus (automašīnas, elektropreces) produktus.
Ražošanas koncentrācija oligopolistiskā tirgū ir augsta. Oligopola firmām ir tendence paplašināties gan uzkrājot firmā kapitālu, gan arī apvienojoties.
Tēmas izvēles pamatojums
Tēma izvēlēta tādēļ, ka oligopols ir vienreizēji interesants no tā viedokļa, ka oligopola firmas ir savstarpēji atkarīgas (sevišķi duopola gadījumā) un nevar darboties nerēķinoties ar konkurentiem. Otrs iemesls ir tāds, ka oligopola tirgus nav viendabīgs un oligopola firmām nav viena uzvedības modeļa un vienas cenu veidošanas formulas, kas jau pats par sevi ir interesants izpētes objekts. …
