Amorfais ogleklis jeb ogle nav īpaša oglekļa modifikācija. Tā ir melna, cieta viela, kas sastāv no sīkiem, neregulāras struktūras grafīta kristāliņiem. Amorfā oglekļa blīvums ir no 1,8 līdz 2,1 g/cm3.
Amorfo oglekli (ogli) iegūst, termiski sadalot organiskos savienojumus. Nozīmīgākie ogles veidi ir kokss, kokogle, kaulu ogle un kvēpi. Kvēpi ir tīrākais amorfais ogleklis. Tie rodas termiski sadalot vai nepietiekamā gaisa daudzumā sadedzinot ar oglekli bagātas vielas (dabasgāzi, sveķus, terpentīnu). Koksu izmanto ķīmiskajā rūpniecībā un metalurģijā par reducētāju un kurināmo. Kvēpus lieto par pildvielu gumijas un plastmasu izstrādājumos, par melno pigmentu krāsvielās un tušā. Amorfo oglekli apstrādājot ar pārkarsētu ūdens tvaiku iegūst aktīvo oglekli, kuru lieto par adsorbentu dažādu vielu attīrīšanai ķīmiskajā un pārtikas rūpniecībā, medicīnā (karbolēna tabletes), gāzmaskās.
Amorfajai oglei , kas iegūta no koksnes, daļēji saglabās koksnes sīkporainā uzbūve. Tādēļ kokoglei (arī kauloglei) ir ļoti liela virsma, kas tai piešķir specifiskas īpašības. Ar tām var iepazīties, piemēram, šādā mēģinājumā.
Ja kolbā , kas piepildīta ar brūnu gāzi – slāpekļa (IV) oksīdu, iemet kokogles gabaliņus un sakrata, tad brūnā krāsa pamazām izzūd. Ja kolbu ar kokogles gabaliņiem karsē, tad brūnā krāsa parādās no jauna. Arī atšķaidītu tintes šķīdumu var atkrāsot, izmantojot ogli. Šie mēģinājumi rāda, ka kokogle saista uz savas virsmas dažādas gāzes un izšķīdinātas vielas. Paaugstinātā temperatūrā noris pretējs process. …
