Latvijas Republikas Krimināllikums nosaka, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, kas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu ar kaitīgām sekām.
Mūsdienās, reālajā dzīvē izdarītie noziegumi ir daudzveidīgi un tiem ir daudz individuālu pazīmju. Tāpēc, lai būtu iespējams nekļūdīgi konstatēt likumā paredzētas pazīmes, kas nepieciešamas, lai noteikta veida nodarījumu atzītu par noziegumu, likumdevējs no viena veida noziedzīga nodarījuma kopīgajām pazīmēm izvēlējies attiecīgajam noziegumam visbūtiskākās un visraksturīgākās pazīmes, kuras veido nozieguma sastāvu.
Nozieguma sastāvs ir krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un ir pietiekams, lai personas kādu darbību vai bezdarbību varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir kriminālatbildības pamats.
Nozieguma nodarījuma sastāvu veido četri savstarpēji saistīti elementi:
1)nozieguma objekts, ko var raksturot kā valsts, sabiedrības, atsevišķu kolektīvu un personu ar krimināllikumu aizsargātās intereses, kuras apdraud noziegums;
2)nozieguma objektīvā puse, kurā ietilpst nozieguma realizācijas izpausme – darbības vai bezdarbības formā, kā arī kaitējums, kas nodarīts ar krimināllikumu aizsargātajām interesēm;
3)nozieguma subjekts, kas raksturo noziegumu izdarījušo personu;
4)nozieguma subjektīvā puse, kuru veido noziegumu izdarījušās personas subjektīvā (psihiskā) attieksme pret viņas izdarīto noziegumu un tā radītajām sekām.…
