Noslēguma darbs mākslas vēsturē "Madonna"

Nobeigums
Rakstot šo darbu es sapratu, ka tāpat kā dzīvē arī mākslā vis notiek pēc noteiktas kārtības, un nevajag nobīdīties no standartiem., ja grib saglabāt kā manā gadījumā Madonnas – dievmātes - tematiku un atklāt tās portretu dziļāko būtību.
Manuprāt, Latvijas kontekstā ar marioloģiju būtu jābūt divkārt uzmanīgam, jo Latvija ir izsenis uzskatīta par "Marijas (Māras) zemi", Latvijā ir aktīva pāvestiešu Marijas kulta praktizēšana (uzskatāmākais piemērs - 15.augusts).
Daži atsaucās uz citiem svētajiem, taču, atkal jau, manuprāt, neviens cits svētā/s kults nav spējis tik plaši un dziļi ietekmēt kristietību, kā Marijas kults.
Te pienākas atkāpe, ka ir bibliska marioloģija, kuru ikvienam kristietim nāktos aizstāvēt, jo tā skar mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus patieso cilvēcību. Taču, ar to būtu jābūt precīzi uzmanīgiem.
Uzskatu, ka glezniecībā un jebkurā citā tēlotājmākslā tomēr ir jāpieturas pie noteiktā kristietības kanona, kas attiecas uz Marijas attēlošanu, jo tas ir saglabājies gadu tūkstošu, savādāk tā vien sanāk tāda svētā zaimošana un ārpus šī noteiktā standarta, Marijas kults neko labu kristietībai un ticīgajiem nenes.
Dievmāte tiek padarīta perversa un parasta, zaudējot savu dievišķību un tādējādi liekot aizmirst par nevainīgo ieņemšanu, un par Jēzus Kristus sūtību uz zemes. Galvenais secinājums ko guvu veidojot šo darbu bija tāds, ka, lai mākslinieks atļautos aizskart Dievmātes tēmu., viņam ir jābūt ļoti pārliecinātam par sevi un jāzin ko vēlas panākt, jo robeža starp izdošanos un izgāšanos ir ļoti šaura.

…