2. ES nodokļu politikas galvenie aspekti
Par to, cik daudz nodokļus maksāt nosaka katra atsevišķa dalībvalsts, nevis Eiropas Savienība.
Eiropas Savienība nodrošina, ka nacionālie nodokļu noteikumi ir saskanīgi ar savienības mērķiem darba radīšanā un ka tie nepiešķir negodīgas priekšrocības attiecībā pret ārvalstu konkurentiem. ES nodokļu politika ir par vienota tirgus un brīva kapitāla plūsmas atbalstīšanu.
Dalībvalstu valdības nosaka nodokļu likmes uzņēmumu pelņai un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, noguldījumiem un kapitāla pieaugumam. ES tikai vienīgi tikai uzrauga šos lēmumus un skatās vai tie ir godīgi attiecībā pret savienību kopumā.
Pievienotās vērtības nodoklis ir daļējs izņēmums un pieprasa zināmu ES iejaukšanos, jo tas ir fundamentāls, lai pilnvērtīgi varētu funkcionēt vienots tirgus un būtu taisnīga konkurence visā ES. ES tādejādi ir noteiktas augstākās un zemākās PVN likmes, kas var tikt piemērotas. (pastāv arī dažādi izņēmumi, kā ikdienas preces, medicīnas preces, ko ap PVN apliek vai neapliek nemaz pēc saviem ieskatiem).
Ņemot vērā, ka akcīzes nodokļi var ļoti viegli ietekmēt konkurenci arī šie nodokļi ir pakļauti noteiktiem kopējiem ES noteikumiem, bet tik un tā tiek atstāta vieta dažādām kultūras atšķirībām. (Piemēram alus cena dažādās dalībvalstīs).
Pastāv vienoti noteikumi enerģijas produktu aplikšanai ar nodokli.…