IEVADS
Saskarsme ir cilvēku savstarpējās attiecības. Saskarsmes māka – prasmes un iemaņas veidot pozitīvas attiecības. Vācu filozofs Karls Jaspers apgalvoja, ka „saskarsme ir cilvēku esamības īstenais veids.” Ar to jāsaprot, ka indivīda dzīve ir nepārtraukts saskarsmes process. Cilvēki nemitīgi savstarpēji kontaktējas un komunicē, izmantojot gan verbālo, gan neverbālo komunikāciju. Saskarsmes laikā starp tās dalībniekiem notiek gan savstarpēja uztvere, gan informācijas apmaiņa, gan arī savstarpēja apzināta vai neapzināta mijiedarbība un ietekmēšanās. Tātad, izšķir verbālo un neverbālo saskarsmi.
Dubkēvičš, L. Saskarsmes stunda māsai. Rīga: Medicīnas profesionālās izglītības centrs. 1998. 5.-7. lpp.
Šajā referātā aplūkoju neverbālās komunikācijas un mīmikas izpratnes nozīmi cilvēku dzīvē, savstarpējās attiecībās un saskarsmē. Neverbālā komunikācija indivīdu savstarpējo saskarsmi un attiecības ietekmē līdzīgi kā verbālā. No neverbālajiem kodiem iespējams nolasīt lielu informācijas apjomu, kas sniedz priekšstatu par komunikācijas partneri. Prasme nolasīt un lietot šos kodus veicina - vai tieši pretēji – kavē efektīvu savstarpējo komunikāciju.
Referātā padziļināti aplūkotas neverbālās komunikācijas funkcijas, kā arī mīmikas un sejas izteiksmju nozīme, paužot neverbālos kodus.
NEVERBĀLĀ KOMUNIKĀCIJA
Neverbālā komunikācija ir komunikācija bez vārdiem. Tā ir cieši saistīta ar cilvēka zemapziņu.
Dubkēvičš, L. Saskarsmes stunda māsai. Rīga: Medicīnas profesionālās izglītības centrs. 1998. 69. lpp.
Neverbālā komunikācija pirmo reizi tika aprakstīta pirms 100 gadiem Č. Darvina darbā „Cilvēka un dzīvnieka emociju izpausmes” (1872). Kopš tā laika novērots un aprakstīts apmēram miljons neverbālo zīmju un signālu, ko lieto, lai aizstātu un papildinātu vārdisko informāciju. Neverbālā komunikācija ir sazināšanās bez vārdiem, ar žestu, mīmikas, pozas, acu izteiksmes un dažādu skaņu palīdzību. Neverbālā saskarsme ir senāka nekā verbālā, tāpēc cilvēku attiecībās tai ir nozīmīga loma. Neverbālā komunikācija sniedz informāciju par cilvēka iekšējiem pārdzīvojumiem – viņa emocionālo stāvokli.
Kupše, S., Sietniece, I., Brālītis, V., Dubkēvičs, L. Saskarsme audzēkņiem. Rīga: „Jumava”. 1999. 41. lpp.
Komunikācija ir sociālās interakcijas un mijiedarbības būtība. Gan ar vārdiem, žestiem, sejas izteiksmēm un mīmiku, gan tiešā kontaktā vai sarunās pa telefonu cilvēki savstarpēji apmainās ar informāciju, izsakot savas domas un sajūtas, vēlmes un ideālus, nolūkus un vajadzības. Cilvēki draud, pavēl, lūdz, atlīdzina, zobojas, izklaidē, pamāca, salīdzina viedokļus, saskaņo savstarpējās aktivitātes, tāpēc nav iespējama situācija, kurā cilvēki atrodas savstarpējā saskarsmē, bet nepārtraukti, apzināti vai neapzināti savstarpēji nekomunicē.
…
