Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,32 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,17
Pirkt
Identifikators:712571
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Pilsoniskā sabiedrība un NVO Latvijā    4
  Par NVO, to sadarbību ar LR Saeimu, Valdību un sadarbības tīkliem Eiropas Savienībā    6
  Populārākās NVO Latvijā, to mērķi un darbība    8
  Nobeigums    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Nevalstiskās organizācijas (turpmāk tekstā - NVO), kas pārstāv trešo jeb nevalstisko sektoru blakus valsts un biznesa sektoriem, ir neatņemama jebkuras demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Ar NVO palīdzību, apvienojoties cilvēku grupai, kurus vieno kopēji mērķi, ir iespējams ietekmēt vai mainīt gan likumdevējvaras, gan izpildvaras darbību. NVO iesaistās uzņēmīgākā sabiedrības daļa, kas vēlas uzlabot, piemēram, kādas sabiedrības daļas (bērnu, invalīdu, minoritāšu) stāvokli valstī vai nepieļaut apkārtējās vides piesārņošanu utt. NVO ir pilsoniskās sabiedrības pamats, organizāciju un biedru skaits tajās parāda, cik aktīvi ir kādas valsts iedzīvotāji un cik liela ir gatavības pakāpe iesaistīties diskusijās ar valsts varu un pārējo sabiedrības daļu, vēršot uzmanību uz sabiedrībai sasāpējušām problēmām.
Tā kā Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, arī šeit ikvienam valsts iedzīvotājam ir iespēja iesaistīties kādā NVO, kuras izvirzītās problēmas un mērķi liekas būtiski un skar arī viņu. NVO par savām aktivitātēm neklusē un ar masu mediju, interneta un dažādu akciju palīdzību informē pārējo sabiedrību, cenšoties pievērst tās uzmanību satraucošiem notikumiem (piemēram, bērnu vardarbībai, ūdeņu, mežu piesārņošanai u.c.). Ar NVO nedrīkst nerēķināties arī valsts augstākā vara – Saeima un Ministru kabinets.
Mana referāta mērķis ir dot ieskatu par NVO darbību Latvijā, kā rezultātā izvirzīju sekojošus uzdevumus atspoguļot sekojošo:
1) dot ieskatu, kāda ir pilsoniskās sabiedrības attīstības pakāpe Latvijā;
2) kādas un cik daudz NVO pastāv Latvijā, kādi ir to galvenie mērķi un mērķauditorija;
3) sīkāk paraksturot NVO vispārējās galvenās iezīmes, darbības principus, veidus un tiesisko regulējumu Latvijā;
4) dot ieskatu NVO sadarbībā ar Saeimu, Valdību un Eiropas Savienības NVO tīklu;
5) raksturot dažu populārāko Latvijā pastāvošo NVO darbību un mērķus.



Pilsoniskā sabiedrība un NVO Latvijā

1. Pilsoniskā sabiedrība Latvijā
K. Gaugere un I. Austers no organizācijas Sorosa fonds – Latvija 2005. gadā ir veikuši pētījumu par NVO sektoru Latvijā, ar mērķi noskaidrot, „cik aktīvi Latvijā cilvēki darbojas NVO, kā tās tiek vērtētas un kādas pazīmes atšķir NVO sektorā aktīvos cilvēkus”1.Aptaujātas tika 1104 personas un tika konstatēts, ka ~80% aptaujāto neiesaistās nevalstiskajās organizācijās, tomēr par tādām zina. ¾ aptaujāto zina nosaukt vismaz vienu NVO, bet tikai 12% aptaujāto spēj nosaukt vismaz 5 organizācijas.2 NVO tiek uztvertas kā „domubiedru grupas ar kopīgiem mērķiem un interesēm, kas nav valsts kontrolētas un finansētas”. Svarīgākie motīvi, pēc respondentu domām, kas liek cilvēkiem darboties NVO, ir „rūpes par savām interesēm, iespēja iegūt jaunus draugus un profesionāli pilnveidoties”3.
Tādu indivīdu sabiedrību, kura apzināti un ar atbildību apvienojas, lai strādātu sava labuma gūšanai un sabiedrības labuma gūšanai, sauc par pilsonisku sabiedrību.4 Pilsoniska sabiedrība ir demokrātiskas valsts pazīme, tikai pilsoniska sabiedrība var nodrošināt demokrātiskas valsts pastāvēšanu, jo veic valsts pārvaldes struktūru uzraudzību, nepieļaujot demokrātijas nevienlīdzību. Pilsoniska sabiedrība pārstāv to grupu intereses, kuras nevar sevi pārstāvēt ne ekonomiski, ne politiski. Valsts uzdevums ir gādāt, lai pilsoniskajai sabiedrībai nebūtu šķēršļi pašorganizēties savu jautājumu risināšanā.
Pilsoniskā sabiedrībā pastāv gan formāli sadarbības tīkli (NVO, fondi, arodbiedrības, baznīcas u.c.), gan neformāli (interešu grupas, interneta kopienas un brīvā laika pavadīšanas paziņu loks).5
Daudzi cilvēki izvēlas neiesaistīties sabiedriskās organizācijās vairāku iemeslu dēļ:
1) nav motivācijas sadarboties ar citiem;
2) bail no atbildības uzņemšanās;
3) uzskata, ka neko nespēs panākt;
4) iepriekšēja negatīva pieredze, kā rezultātā ir zudusi ticība ko panākt.
Bez pilsoniskās ieinteresētības valsts dzīvē var saglabāties plaisa starp valsti un sabiedrību, dažādām sabiedrības grupām un arī indivīdiem.6 Aktīva pilsoniskā līdzdalība sekmē, ka tiek pārstāvētas sabiedrība vairākuma intereses, saliedēti iedzīvotāji un stiprināta demokrātija. Pilsoniskā līdzdalība stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā demokrātijā, turklāt visos varas līmeņos. Pilsoniskā līdzdalība tiecas arī pārvarēt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts un pašvaldībām.

2. NVO Latvijā

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,43 €
Materiālu komplekts Nr. 1134227
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Nevalstiskās organizācijas Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/712571

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties