Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,85 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,14
Pirkt
Identifikators:340750
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Neatraidāmo mantinieku institūta attīstība    5
  Neatraidāmo mantinieku loks    8
  Neatņemamās daļas noteikšana    11
  Neatņemamās daļas lielums    16
  Mantojuma nenovēlētas daļas mantošana    18
  Nobeigums    21
  Izmantotā literatūra    22
Darba fragmentsAizvērt

Kas notiek ar cilvēka tiesībām, kuras viņš ir ieguvis savas dzīves laikā? Vadošais uzskats ir, ka visām tiesībām un mantai jāpāriet šīm cilvēkam vistuvāk stāvošajām personām.
Vēsturiski uzskatīja, ka nevajag mantojuma tiesības, jo tas rada zināmu nevienlīdzību līdzcilvēku starpā. Kad Latvija bija PSRS sastāvā, atcēla arī mantojuma tiesību normas- nodeva visu mantu valstij, varēja mantot tikai līdz 10 tūkst. rubļu. Protams, ka šo sistēmu apgāja, slēdzot dāvinājuma līgumus. Vēlāk aizliedza arī dāvināšanu, bet to apgāja ar fiktīvu pirkuma līgumu. Mantojuma tiesības ir vajadzīgas un ir jāņem vērā mirušās personas griba, un valsts var iejaukties tikai atsevišķos gadījumos.
Bija viedoklis, ka pāriet tikai ķermeniskas lietas, bet visas tiesības un pienākumi beidzas ar cilvēka nāvi. Tam pretojās romieši, radot tādu tiesību institūtu kā “īpašums”, kas ietver gan kustamas, gan nekustamas lietas, ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, un šis īpašums pastāv arī pēc cilvēka nāves. Šīs idejas pamatā ir saistības pret kreditoriem un iespēja turpināt mirušā saistības un pienākumus. Romiešu tiesībās mantinieks nav uzskatāms kā apdāvinātais, bet gan kā apgrūtinātais, jo jāturpina saistības. Bija pienākums mantojumu arī pieņemt, nevarēja no tā atteikties. Visu tiesību, pienākumu un saistību pāreja tālākā personā, kas ir atzīta mirušajam par vistuvāk stāvošo personu.
Tātad ar nāvi neizbeidzas tiesības un pienākumi, turpina dzīvot tiesiskais subjekts. Tomēr ir arī tiesības, kas neturpinās- tās ir tiesības, kas saistītas ar mirušā personību, tā personiskajām īpašībām, raksturu, personiska rakstura saistībām.
Mantošanas tiesības ir civiltiesību institūts, kas regulē attiecības, kas saistītas ar mirušā tiesību un pienākumu pāriešanu uz citām personām.
Mantošanas tiesībās gan Latvijā, gan Rietumeiropas valstīs ir divi pamatprincipi:
testamenta atstāšanas brīvība;
ģimenes interešu aizstāvība.
Šie principi ir saitīti viens ar otru. To savstarpējās attiecības dažādos periodos un dažādās valstīs ir dažādi.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Neatraidāmie mantinieki un neatņemamā daļa”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/340750

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties