Neandertāliešu izcelšanās, īpašības, attīstība, izmiršanas teorijas

Nobeigums
Neandertāles cilvēks jeb neandertālietis pēc savas būtības ir izmiris homo ģints atzars, kas pazīstams pēc pleistocēna atradumiem Eiropā, kā arī Āzijas austrumos un centrālajā daļā, kura pirmie protoneandertāliešu fenotipi parādījušies Eiropā pirms 600 000 — 350 000 gadiem, atdaloties no Heidelbergas cilvēka.
Neandertālieši apdzīvojuši ne tikai Eiropas centrālo un ziemeļdaļu, bet arī dienvidus – Franciju, Itāliju, Spāniju, kā arī Balkānu reģionu, Tuvos un Tālos Austrumus, Āfriku.
Savā attīstībā Neandertāles cilvēka attīstība bija sasniegusi ievērojami augstu pakāpi, jo neandertālieši bija kļuvuši prasmīgi dažādu priekšmetu – ieroču, darbarīku, rotaslietu un apģērbu darinātāji, dzīvojuši sarežģītu, jūtām bagātu dzīvi.
Jāatzīmē, ka neandertāliešu attīstības laiks sakrita ar vienu no visplašākajiem un skarbākajiem Zemes ziemeļu puslodes kontinentālajiem apledojumiem – Risas apledojumu, kas iespējams bija iemesls, neandertāliešu izmiršanai.
Neandertāles cilvēka vieta un loma mūsdienu cilvēka attīstībā joprojām ir diskusiju priekšmets, jo saskaņā ar vienu no viedokļiem, par mūsdienu cilvēku tiešu priekšteci uzskatāms stāvus staigājošais cilvēks, savukārt saskaņā ar citu redzes viedokli, mūsdienu galvenās cilvēku rases ir samērā nesena parādība un tās aizsākušās nevis stāvus staigājošā cilvēka diferenciācijas rezultātā dažādos reģionos un klimatiskajos apstākļos, bet gan no vēlāka laika cilvēku paveida - saprātīgā cilvēka.
Nepastāv vienas vienotas teorijas par to, kāpēc izmira neandertālieši, pie tam katru gadu rodas arvien jaunas un jaunas versijas par neandertāliešiem un to izzušanu.
…