Tas nozīmē, ka ja rīdzinieks katru dienu uz ielas sastop 100 cilvēkus, tātad katrs rīdzinieks katru dienu vaigā redz trīs NASH slimniekus. Ja šos Pasaules statistikas datus piemērotu Latvijai (Latvijā nav precīzu pētījumu par NATAS izplatību), tad atklājas satriecoši dati (sk. 1.1. tab pielikumā) : Latvijā pašreiz mīt 400 000 pacientu ar taukainām aknām, 60 000 gadījumos taukainajām aknām ir pievienojies hronisks hepatīts (NASH) un nākamo desmit gadu laikā šī hepatīta dēļ Latvijā 12 000 cilvēku radīsies aknu ciroze. Šie dati rādās pārspīlēti, taču nav pamata apgalvojumam, ka Latvija varētu būt izņēmums. (Danilāns,2009)
Industriālajās valstīs NATAS ir biežākā aknu slimība, un tās prevelence ir 20-40%. Prevelence ir augstāka pacientiem ar cukura diabētu un lieku ķermeņa masu.
Saslimstība un mirstība pacientiem ar NATAS ir aptuveni piecas reizes augstāka nekā vidēji iedzīvotājiem. 10% NATAS pacientu slimība 10 gadu laikā progresē līdz NASH (nealkohola steatohepatīts), ciroze attīstās 5-25% NASH pacientu, un 30-50% šo pacientu 10 gadu laikā nomirst aknu pataloģijas dēļ. (Lejnieks,2012)
Līdz 80% pacientu ar NATAS ir aptaukojušies, ko definē kā ķermeņa masas indektu (ĶMI) > 30kg/m2 . Tomēr taukaudu sadalei ir lielāka nozīme insulīna rezistencē nekā ĶMI. Lielais viscerālo taukaudu daudzums drūmi aptaukojušos (ĶMI > 40kg/m2 indivīdu vidū veicina augstu NATAS izplatību. (Milič,2014)
Darba mērķis : Noskaidrot kā diagnosticē NATAS, kādas ir slimībai raksturīgākās pazīmes un kādu vecuma grupu šī slimība skar visbiežāk.
