Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:230134
 
Vērtējums:
Publicēts: 16.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Naudas vēsture    3
  Metāla monētu ieviešana    3
  Papīrnauda    4
  Naudas aprites aizsākumi Latvijas teritorijā    7
  Romiešu monētas    7
  Bezmonētu periods    8
  Dirhēmi    8
  Dināri    9
  Sudraba stienīši    9
  Dināru vietējie atdarinājumi    10
  „Indraņa Hronika” par naudu Latvijas teritorijā    11
  Bizantijas monētas    11
  Nauda Latvijas teritorijā Livonijas konfederācijas laikā    12
  Mārka un Lote    12
  Rīgas Bīskapijas Monētas    13
  Tallinā un Tartu kaltie feniņi un ārtigi    13
  Gotlandes un Lībekas naudas aprēķināšanas sistēmas    13
  1422.-1426. gada naudas reforma    14
  Rīgas arhibīskapijas monētas    15
  Livonijas ordeņa valsts pirmās monētas    16
  Latvijas nacionāla valūta    17
  Secinājums    18
  Informācijas avoti    18
Darba fragmentsAizvērt

Senākā līdz šim Latvijas teritorijā atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās šeit nonākušas galvenokārt pa t.s. dzintara ceļu, kas aizsākās Karnuntas pilsētā pie Donavas (tag. Ungārijā), tad cauri Klodzko ielejai virzījās uz Baltijas jūru, tālāk gar tās krastu līdz senprūšu zemei Sembijai (Kaļiņingradas apgabals), visbeidzot, šķērsojot Klaipēdas novadu, sasniedza Kurzemes piekrasti. Otrs bija jūras ceļš, kas aizsākās Gallijas provincēs un Reinas novadā, nāca no Utrehtas pilsētas apkaimes (tag. Holandē), apliecās apkārt Jitlandes pussalai un pāri Baltijas jūrai turpinājās līdz Odras, Vislas, Nemunas un Daugavas grīvai. Iespējams, daļa romiešu monētu Latvijā nokļuva arī no Romas impērijas austrumu daļas – cauri Melnās jūras piekrastes pilsētām un tālāk pa Dņepras – Daugavas ūdensceļu.
Par romiešu monētām lielākoties maksāts ar dzintaru, bet Latvijas vidus un austrumdaļas iedzīvotāji, kam dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku, medu.
Nav drošu ziņu, ka romiešu monētas Latvijas teritorijā kādreiz būtu veikušas naudas funkcijas mūsdienu izpratnē, bet kā maiņas līdzeklis tās neapšaubāmi ir lietotas. Par to, ka šīs monētas uzskatītas par vērtīgām un pat viņsaulē noderīgām, liecina tas, ka monētas kā rituālpiedeva dotas mirušajiem līdzi kapā. Veselas 17 romiešu monētas atrastas agrā dzelzs laikmeta kuršu ap bedījumos Rucavas Mazkatužu kapulaukā (Liepājas raj.). Piemēram, kādā vīrieša apbedījumā bija imperatoru Adriāna (117-138) un Marka Aurēlija (161-180), kā arī viņa sievas Faustīnas Jaunākās monētas, bet turpat līdzās arī vietējās izcelsmes bronzas stopa saktas, spirālgredzeni, dzelzs izkapts, duncis, uzmavas cirvis un uzmavas šķēpa gals. Savukārt Madzes pagasta Kapsēdes kapulaukā atrastas 22 sudraba un 7 bronzas monētas. Domājams, romiešu monētas Latvijā izmantotas arī kā izejviela sīkāku bronzas priekšmetu izgatavošanai.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties