Naturalizācijas politikas īstenošana Latvijā 1999.-2004.gadā

Nobeigums
Intervijas laikā NP Finanšu nodaļas vadītājs Ē. Baranovskis izteicās, ka neviens nav nopietni domājis par valsts pārvaldi. Darba izstrādes procesā autoram izdevās secināt, ka tāda valsts iestāde kā NP sastopas ar daudzām grūtībām sava uzdevuma veikšanas procesā.
Lai pierādītu izvirzīto hipotēzi, autors pārbaudīja sešus faktorus, kuri, pēc viņu domām, tieši un netieši ietekmē NP darbu:
pašreizējās finansēšanas tendences ir neefektīvas, jo nespēj nodrošināt ilgtspējīgu NP darbu un attīstību;
NP tehniskais nodrošinājums ir novecojis, un liela tā daļa tikusi iegādāta par Eiropas Savienības līdzekļiem. Turklāt straujā inflācija rada papildus spriedzi, kas finansēšanas gaitā netiek ņemta vērā;
NP darbinieku algas nav konkurētspējīgas darba tirgū. Tas rada biežu kadru maiņu; profesionāla darbaspēka trūkumu un neaizpildītas vakances, kas papildus noslogo jau nodarbinātos;
pārbaudot NP sadarbību ar citām aģentūrām, tika konstatēts, ka sadarbība neietekmē NP darba kapacitāti. Sadarbība notiek likumā noteiktajos termiņos un nerada papildus sarežģījumus NP darbā. Attiecības ar Tieslietu ministriju skar tikai papildus finansējuma jautājumu, bet pēdējā laikā tas nerada problēmas.
mērķa grupas atbalsts ir neizteikts, tas pastāv tikai kā potenciāls. Tomēr nav paredzams, ka šis potenciāls mobilizēsies, jo naturalizācija ir otršķirīgs jautājums nepilsoņu grupai;
NP neizjūt politiķu atbalstu savā darbā. Izteikti labējie politiskie spēki izmanto naturalizācijas jautājumu sabiedrības apziņas manipulācijām.
Līdz ar to autors secina, ka hipotēze: „Naturalizācijas pārvaldes kapacitāte ir noteicošais faktors, kas kavē naturalizācijas procesa tempu” ir pierādīta. No sešiem faktoriem, kuri ietekmē NP kapacitāti, trijiem ir tieša saistība ar to. Jebkuras izmaiņas šajos trijos faktoros novedīs pie NP darba radikālām izmaiņām.

…