KOPSAVILKUMS
Bakalaura darba izstrādes procesā Autors iztirzāja vairākas atziņas un formulēja šādus secinājumus.
1. Ja viela ir klasificēta atbilstoši ANO konvencijām kā narkotiska vai psihotropa viela, tad tā ir atzīstama par narkotisku vai psihotropu vielu Latvijas Republikā un var būt noziedzīga nodarījuma priekšmets saskaņā ar attiecīgajām Krimināllikuma normām. Ja viela nav klasificēta atbilstoši ANO konvencijām, lai to Latvijā varētu atzīt par narkotisku vai psihotropu vielu jāizpildās gan juridiskajam kritērijam, gan medicīniskajam vai sociālajam kritērijam.
2. ANO 1988.g. Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti 3. panta otrā daļa, pretēji tā vārdiskajam saturam, atļauj konvencijas dalībvalstīm pašām izvērtēt nepieciešamība atzīt narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, glabāšanu un iegādāšanos par noziedzīgu nodarījumu vai arī noteikt administratīvu atbildību par šīm darbībām.
3. Nosakot kriminālatbildību par darbībām ar narkotiskām un psihotropām vielām, nepieciešams ievērot konsekvenci un ņemt vērā, ka vairākas darbības, par ko atbildība paredzēta Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ir ļoti cieši saistītas un vērstas uz viena mērķa sasniegšanu. Pašreizējā situācijā atbildības veids un sankcija ir pārāk atkarīga no pārkāpuma atklāšanas momenta.
4. Latvijā un Eiropā masveidā tiek pārkāptas likuma normas, kas paredz narkotisko un psihotropo vielu aprites ierobežojumus. Krimināllikumā paredzētie bargie sodi par darbībām ar narkotiskajām un psihotropajām vielām neattur iedzīvotājus no šo darbību veikšanas. Arī Eiropas Savienības statistiskie dati liecina, ka piemērojamo sankciju bardzība būtiski neietekmē narkotisko un psihotropo vielu lietotāju skaitu.
5. No narkotisko un psihotropo vielu lietošanas attur nevis soda sankcijas, bet gan citi apstākļi, piemēram, negatīvā iespaida uz veselību apzināšanās, pašu vai tuvinieku negatīvā pieredze saistībā ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu.
…