Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:674293
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.10.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    2
  Annotation    3
  Ievads    5
1.  Gredzens kā rota    6
1.2.  Gredzens Latvijas kultūrvēsturiskajā telpā    8
1.3.  Vēsturiskās gredzenu izgatavošanas tehnikas Latvijā    10
2.  Nameja gredzena kultūrvēsturiskā ģenēze    12
2. 1.  Nameja gredzens kā materiālās kultūras piemineklis    12
2. 2.  Zemgaļu valdnieks Namejs vēsturiskajos avotos    15
2.2.1.  Franciska de Moliāno 1312.gada izmeklēšanas protokols    15
2.2.2.  Atskaņu hronika    16
2.2.3.  Kaujas par Tērvetes pili un Dobeli    17
2. 3.  Leģendas par Nameja gredzenu    19
2.4.  Rotu nozīme latviešiem trimdā    20
  Secinājumi    22
  Avotu un literatūras saraksts    24
3.  Pētījuma rezultātu analīze    26
  Pielikums    29
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi

Darbā nav veikts pētījums, kas sabiedrībai darītu zināmu kaut ko jaunu par Nameja gredzenu, ir tikai apkopoti jau iepriekš rakstīti darbi un materiāli.
Grūtības bija atrast plašākus komentārus par Moliānas Franciska izmeklēšanas protokolu, vienu no diviem avotiem, kur vēsturiski aprakstīts Namejs. Neizdevās atrast spriedumus, kas vēstītu ko vairāk par Atskaņu hroniku, ja neskaita to, ka Namejs zemgaļus noteikti nav pievērsis kristietībai.
Izvirzītie mērķi ir sasniegti: Nameja gredzena nosaukums radies 20. gs. 30. gados, kad tika atrasti divi sudraba gredzeni Daugmales pilskalnā. 1931. gadā tiek izdots A. Grīna romāns “Nameja gredzens”, kur aprakstītas zemgaļu sacelšanās, kas simbolizē latviešu sīkstumu un drosmi. Tomēr autori uzskata kā arī piekrīt Maritai Zitanei, ka galvenokārt gredzens ir ieguvis Nameja vārdu pateicoties K. Ulmanim, kas vēlējās norādīt uz varas pārmantotību no zemgales ķēniņa Nameja.
Taču, lai arī gredzens ir ieguvis Nameja vārdu, tas tomēr ar Zemgales ķēniņu diez vai bijis saistīts jo:
1.Nameja gredzeni pēc arheoloģiskajiem izrakumiem kapulaukos, kuros tie atrasti, tiek datēti ar 12. gs. vai vēlākais 13. gs. sākumu, bet Namejs bija zemgaļu lielkungs ap 1270. – 1281. gadu, tas ir, to laiku, kad tā sauktais Nameja gredzens vairs netika valkāts.
2.Nameja gredzens ir latgaļu rota un zemgaļi to nevalkāja. Turklāt, nocietinājumi Daugmales pilskalnā, kur atrasti Latvijā pirmie gredzeni ar šo pinuma motīvu, beidza pastāvēt 12. gs. trešā un ceturtā ceturkšņa mijā - laikā kad zemgaļu virsaitis Namejs vēl nebija dzimis.
3. Tā kā nav zināms ne Nameja izskats, ne virsaiša kapa vieta, ne arī viņa nēsāto rotu vai ieroču veids, tad jebkāda rotu vai citu priekšmetu saistība ar Nameju nav vēsturiski pamatota.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1344361
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties