Naivisms un naivisti

Kas ir naivisms?

Naivisms ir mākslas stils, kuram raksturīga dabiska vienkāršība, tiešums, nesamākslotība. To autori nav mācījušies mākslas skolās vai akadēmijās, tie ir cilvēki, kas ieguvuši zināšanas pašmācības ceļā; iespējams, ka autoram vispār nav ne mazākās nojausmas par mākslas specifiku un profesionālajiem mākslas paņēmieniem.
Naivismam ir raksturīgs savdabīgs bērnišķīgums. Darbos parasti figūras ir deformētas (piemēram, palielinātas galvas), tās ir lempīgi smagnējas, bieži vien arī komiskas. Gleznojums, pretēji profesionālajai mākslai raksturīgās otas nepiespiestības, ir ļoti konkrēts, ciets un ass. Krāsas ir tīras, ierobežotas, toties acīm viegli uztveramas. Turpretī detaļās (piemēram, lapas kokā) ir smalki izzīmētas.
Būtībā tiek gleznots, neievērojot nekādus mākslas nosacījumus, bet iekļaujot darbā garīgo saviļņojumu.

Kad, kā un kāpēc radies naivisms?

Naivisms ir radies, pateicoties cita mākslas virziena – Primitīvisma izveidošanai.
Revolūcija mākslā. 19. gs. beigās mākslā valdīja impresionisms. Tas bija kļuvis, gandrīz, nevainojams, taču jau daudziem garlaicīgs. Piemēram, Sezans uzskatīja, ka impresionismā ir pārāk liela līdzsvara un kārtības sajūta un ka impresionistu aizraušanās ar garām slīdošo mirkli viņus padarījusi nevērīgus pret dabas formām. Toties van Gogs bija jutis, ka, pakļaujoties redzes iespaidiem un studējot vienīgi gaismas un krāsas optikas īpašības, māksla var zaudēt to intensitāti un jūtu kvēli, kas mākslinieka pārdzīvojumus ļauj atklāt līdzcilvēkiem
…