Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,19 (19%)
Cena ar atlaidi*:
0,80
Pirkt
Identifikators:221402
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Par pamatu es ņēmu krievu autora Sergeja Sluča rakstu „Hitlera ārpolitiskā stratēģija 1939. gadā un Padomju Savienība”. Tas ir 2006. gada raksts, izdots Maskavā.

Pēc Minhenes vienošanās (kas notika 1938. gadā starp Lielbritāniju, Franciju, Itāliju un Vāciju un bija nomierināšanas politikas kulminācija, bet patiesībā miera politikas ilūzija) fīrers arvien vairāk turējās pie domas par karu ar rietumu lielvalstīm, bet, lai tam sagatavotos, vajadzēja laiku. Uzstājoties Vērmahtā 1939. gada 22. augustā Hitlers teica: „Vispirms es gribētu panākt pieņemamas attiecības ar Poliju, pirms sāku karu Rietumos.” Polija kļūst par tādu kā atslēgas vārdu vairākus mēnešus pirms Otrā pasaules kara.
Hitlers plānoja karot ar rietumu lielvalstīm ne agrāk kā 1942-43. gadā. Bija nepieciešams laiks, lai sagatavotos karam, galvenokārt jau nodrošinātos tam materiāli un tehniski, kā arī nodrošinoties tam ārpolitiski. Vēl 1939. gada pirmajos mēnešos Hitlers neredzēja ne ārpolitisku, ne stratēģisku vai ekonomisku iemeslu, kas varētu piespiest viņu uzbrukt kādai no lielvalstīm jau tajā pašā gadā.
Anti-rietumu stratēģija arvien vairāk pievērsa Hitlera uzmanību, jau sākot no 1938. gada rudens, taču 1939. gadā tai pievienojās arī „Polijas problēma”. Vēl vairāk – tā ieņēma atslēgas vietu Vācijas aizmugures nodrošināšanai austrumos. Fīreraprāt, bija nepieciešams jauns līgums starp Berlīni un Varšavu. Polijai vajadzēja kļūt antikomunistiskai. Hitleram Polija bija vajadzīga kā paklausīts satelīts. Viņa pārliecība par to, ka Varšava piekritīs spēlēt šo lomu pēc viņa noteikumiem, pirmām kārtām balstījās uz priekšstatu, ka poļiem vienkārši nav citas izejas, kā orientēties uz Vāciju. Protams, Polija bija jādabū Vācijas pusē, un kas attiecas uz PSRS, fon Vaicekera, tātad Vācijas, paustā pozīcija bija tāda, ka Krievija nav ne draugs, ne ienaidnieks. Bet šāda nostāja, protams, neizslēdza ekonomisku sadarbību ar Krieviju.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,38 €
Materiālu komplekts Nr. 1129352
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Nacistiskās Vācijas ārpolitiskā stratēģija 1939.gada pavasarī un vasarā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/221402

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties