Mūzikas instrumentu vēsture

Svilpes nosaukumam ir dažādi varianti: švilpe, svilpis, švilpis, svilpa, svilpene, svelpīte. Nosaukumā mēdz pieminēt arī izgatavošanas materiālu.
Ir dažādi svilpju veidi:
1.vītola mizas caurulīte, kam vienā galā ir svilpes sprauga un aizbāznis ar iegriezumu gaisa strūklas novadīšanai; otrs gals ir vaļējs un spēles laikā to pēc vajadzības nosedz ar rādītājpirkstu; ar šādu svilpi var izspēlēt dabisko virsotņu rindu;
2.vītola mizas svilpe, kam vienā galā ir aizbāznis ar gaisa spraugu, bet otrā – nekustīgs aizbāznis;
3.putna kaula caurulīte ar vienu skaņas caurumiņu; šādu svilpi izmantoja mednieki medījuma pievilināšanai.

Stabule.

Stabule, arī stebule vai pīpere.
Ir zināmas kaula, māla, niedru, mizas un koka stabules. Tās uzbūves ziņā līdzīgas: vienā galā svilpes sprauga un aizbāznis ar gaisa pievadu, ir 4 – 8 skaņas caurumiņi, no kuriem parasti viens stabules apakšpusē, pārējie – virspusē. No citām atšķirīgas niedru stabules, kuras gatavoja no niedres stobra, kam viens gals ciet, bet otrs – vaļējs. Slēgtā gala tuvumā niedres sienā iegrieza mēlīti, bet tālāk – vairākus skaņas caurumiņus.…