Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:256982
 
Vērtējums:
Publicēts: 06.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Termina vēsture    3
2.  Mūžīgās filozofijas pamatprincipi    4
3.  Mūžīgās filozofijas idejas vēsture    5
3.1.  Antīkie un senie Kristīgie priekšstati    5
3.2.  Sholastika    6
3.3.  Renesanse un Augustīns Steko    6
3.4.  Septiņpadsmitais gadsimts un Leibnics    6
3.5.  Mūžīgā filozofija kopš Kanta    7
  Literatūras saraksts    9
Darba fragmentsAizvērt

Mūžīgā filozofija ir, kā jau tās nosaukums norāda, tāda, kas pastāv ārpus laika un pārmaiņām, tātad ir nemainīga un nozīmīga filozofija. Tādēļ tai jābūt universālai, iekšēji saskaņotai, jaunu izpratnes spēju sniedzošai, tik pamatotai, ka tā spētu izturēt jebkuru mēģinājumu to kritizēt, un pasniegtai tik pārliecinoši, ka saprātīgs prāts nespētu tai pretoties.
Mūžīgajai filozofijai jāsniedz vienotība, kas apvieno teorētiskās un praktiskās zināšanas, gudrību, godbijību; tai jābūt teorētiski pilnīgai un pietiekami detalizētai.
Mūžīgā filozofija tā arī nav līdz galam definēta un tā ir bijusi ideāls daudziem domātājiem, kuri tiekušies formulēt tās pamatmetodes un principus. Šis ideāls pats par sevi ir mūžīgs, apliecinot pastāvīgo cerību uz pabeigtību filozofijā.
Mūžīgās filozofijas būtība pastāv monoteiskas reliģijas un filozofijas saskaņā. Rietumu monoteisms ir garīga teoloģija, tātad mūžīgā filozofija ir garīguma filozofija.
Mūžīgās filozofijas ideja, par ārpus reliģijām un kultūrām pastāvošu, universālu patiesību un vērtību kopumu, pastāvējusi jau vismaz vairākus tūkstošus gadu. Piemēram, senās Romas valstsvīrs un filozofs Cicerons runājot par dvēseles eksistenci pēc nāves, sacījis, ne tikai to, ka viņa pusē ir mācības par Grieķu Mistērijām un dabu, bet arī, ka „šīs lietas ir no seniem laikiem un pie tam no universālās reliģijas.”
Oldess Hakslijs2 savā darbā „The Perennial Philosophy” (1945) pieļauj, ka „Paši pirmsākumi mūžīgajai filozofijai varētu būt meklējami starp primitīvajiem cilvēkiem, pastāvošajā zināšanu nodošanas veidā - caur tradīciju,” uzsverot, ka „mūžīgajai filozofijai, tās pilnībā attīstījušajās formās ir vieta ikvienā no augstākajām reliģijām.”…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties