Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,52 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,47
Pirkt
Identifikators:835078
Vērtējums:
Publicēts: 08.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Iztirzājums    4
  Marksisms. Postmarksisms    4
  Liberālisms. Mūsdienu liberālisms    6
  Komunitārisms    7
  Postmodernisms    8
  Feminisms    10
  Ekoloģisms    11
  Nobeigums    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS

Sabiedrība kā kopums ir ļoti nozīmīgs fenomens politiskajā sfērā. Tā var būt gan varas veidotāja, gan pakļauta varai – atšķirībā kādas idejas šajā sabiedrībā tiek pielietotas. Katra sabiedrība ir specifiska un atšķirība – ar savu vēsturisku pieredzi, idejām un vērtībām. Sabiedrība sastāv no pilsoņiem, indivīdiem, kas daudzās ideoloģijās ieņem centrālo vietu – tas ir svarīgākais teoriju un ideju analīzes elements. Atkarīgi no teorijas, indivīds var tikt apskatīts atsevišķi, mijiedarbībā ar citiem (sabiedrībā) vai arī apskatīta var tikt tikai indivīdu veidojums – sabiedrība – kopumā.
Mūsdienu sabiedrībai ir lielākais no iespējamajiem atskatu punktiem vēsturiskajā ziņā, pastāv lielākais ideoloģiju un ideju klāsts, ko vēsturiskie notikumi un sabiedrībās transformācijas palīdzējuši izanalizēt un novērtēt. Dažas ideoloģijas ir bijušas noraidītas, dažās atkal pārveidotas mūsdienīgiem apstākļiem, saglabājot pirmatnējās idejas, tomēr pārveidojot, lai būtu piemērotas mūsdienu apstākļiem. Tāpat arī dažas, pavisam jaunas kustības ir ieguvušas lielu sekotāju skaitu – aktivizējās problēmas, kas agrāk tika uzskatītas par mazsvarīgām – mainoties sabiedrībai un laikiem, mainījās arī vērtības un prioritātes.
Sabiedrība kā tāda katrā kustībā, ideoloģijā ieņem nozīmīgu lomu – vai nu tā ir pastāvošās sabiedrības kritika un analīze, vai ideālās iedomājamās sabiedrības apraksts. Šie uzskati var būt dažādi – atšķirīgi vai pat pilnīgi pretēji. Savā darbā esmu izvēlējies apskatīt, ko mūsdienu sabiedrībā kritizē un kādas alternatīvas piedāvā mūsdienu politiskās kustības – gan diezgan jaunas (‘zaļie’, feminisms), gan arī jau senākas kustības, kas it kā arī pārveidotas, lai būtu piemērotas mūsdienu apstākļiem (post-Marksisms, liberālisms, postmodernisms). Kopumā šīm kustībām nav fundamentāli pretēju redzējumu, galvenās vērtības būtībā ir kopējas, taču ir atšķirības un katrā gadījumā sava specifika – uzsvars tiek likts uz kaut ko atšķirīgāku.
Kopumā tika ņemtas 20.gs. idejas, katra no tām tika paskaidrota savā būtībā – ko tā sevī ietver un tās galvenās idejas un uzskatus par sabiedrību, indivīdu, taisnīgumu un vērtībām kopumā, bet tad tika koncentrēts tieši uz sabiedrības kritiku – kā konkrētā sabiedrība redz mūsdienu sabiedrību – vai tā ir atbilstoša teorijas kritērijiem vai nē, un kāda varētu būt piemērotā sabiedrība viņu teorijas skatījumā.





Marksisms, Postmarksisms
Lielu iespaidu pārdomās par sabiedrību ir atstājušas Marksa idejas. Mūsdienās radās daudzas kustības marksisma iespaidā, kas it kā turpināja tās pašas vērtības taču tās pārveidojot, jo problēma klasiskajā marksismā radās, kad saprata, ka gluži nenotiek, tā, kā to bija vēlējies un paredzējis Marks. Vispirms jau anarhiskā, neregulētā un patvaļīgā kapitālistiskā ražošanas sistēma, uz ko norādīja Marks, XX gadsimtā tika aizvietota ar jau organizētāku un sakārtotāku sistēmu. Jauno tehnoloģiju attīstība, jaunu tirgu atklāšana un pieaugošā valsts loma tikai radīja pienācīgus apstākļus kapitāla uzkrāšanai, samazināja ekonomiskās krīzes iespējas – tas viss parādīja, ka kapitālisms ir daudz spēcīgāks un noturīgāks, nekā paredzēja. Tāpat Marksa noteiktā strādnieku šķiras nabadzības palielināšanās, kas veicinātu politisko radikalizāciju un kulminēsies revolūcijā, kas gāzīs kapitālismu, praksē izrādījās diezgan vāja. Sociālā revolūcija, kas it kā notika Marksa vārdā, realizējās tomēr PSRS un Ķīnā, taču tās bija vismazāk attīstītās kapitālisma valstis, pie tam vēl to totalitārais iznākums bija pretēji marksistu brīvības paplašināšanas mērķim (A. Lent “New Political Thought:An Introduction, 1998, 130.lpp.)

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,21 €
Materiālu komplekts Nr. 1167664
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mūsdienu sabiedrības kritika politikas teorijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/835078

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties