Muitas sistēmas veidošanās Latvijā
Līdz ar neatkarības atzīšanu Latvijas Republikai radās nepieciešamība stabilu muitas sistēmu.
Vārds “muita” ir cēlies no slāvu vārda “ myto”. Muitas nodevas Latvijas novados bija pazīstamas jau IX-XII gadsimtā. Strauji attīstījās tirdzniecība amatniecība, tāpēc nodevu ņemšanai bija ierīkoti īpaši kontroles posteni- muitas, ne tikai pie valsts robežām, bet arī uz lauku ceļiem, pie tiltiem, lielāko pilsētu tuvumā.
Latvija tirgojās ar Vidusāzijas austrumu, austrumu, rietumu un Skandināvijas zemēm. Latvijā parādījās arābu sudraba monētas, kas liecina par naudas apgrozību tirdzniecībā, tas liecina, ka bija vietējo preču piedāvājums, izveidojās tirgotāju slānis, kas ļoti labi tirgojās Zemgaļu upmalās, Lielupes zemtecē, Kuldīgā, Latgalē, Turaidā un citur, tāpēc nevar būt šaubu, ka Daugavas, Gaujas, Ventas, Lielupes ceļu ūdeņos kungi aplika ar muitas preces, kā arī tranzītā pārvadājamas preces no Krievijas uz Skandināvijas valstīm vai arī otrādāk.
1559.gadā Rīgā ierīkoja pirmo muitu kā specializētu dienestu.
Parasti 80 procentus no muitas ienākumiem saņēma valsts kase, bet pārējā daļa palika pilsētai. 1636. Gadā muitu paaugstināja kara apstākļu dēļ. 1669,gadā stājās spēkā zemākais tarifs, kas palika līdz 18. Gadsimtam. Šis tarifs aplika preces caurmērā ar 21 procentiem. Augstu muitu ņēma tikai no vīna, alus, tabakas un mastu kokiem.
Muita šo gadu laikā tika trīs reizes likvidēta un struktuāri reorganizēta. No 1990.gadā līdz 1992. gadam muitas iestādēm bija jākontrolē tikai eksports, tad no 1992. gadā bija jāsāk iekasēt muitas nodokļi no importa. 1993.gadā muitas iestādes kļuva atbildīgas par apgrozījuma un akcīzes nodokļu iekasēšanu. Latvijas muita no 1992.gadā ir kļuvusi par institūciju, kas kontrolē preču pārvietošanu pāri valsts robežai un kļuvusi par reālu valstij ieņēmumus nesošo dienestu.
Muitai ir svarīga loma un ekonomiskās suverenitātes nodrošināšanā. No tā, kā muita veic savas funkcijas, tiek ietekmēts pilsoņu dzīves līmenis, nacionālās ražošanas dzīvotspēju, kā arī vispārējais ekonomiskais process.
Arī mūsdienās būtu ideāli, ja tiktu sasniegts līmenis, kad eksports pārsniegtu importu, taču 1996.gadā imports pat divas reizes pārsniedza Latvijas eksportu. Tomēr arī mūsdienās galvenokārt eksportēti kokmateriāli, metālizstrādājumi, rūpniecības produkcija, pārtikas produkti un tekstilizstrādājumi. Galvenokārt tiek eksportēts uz Krieviju, Vāciju, Zviedriju, Lietuvu, Ukrainu u.c.
…
