SECINĀJUMI
Darba gaitā autors nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. Muitas noliktava ir muitas uzraudzībā esoša vieta (telpas, teritorija), kurā tiek uzglabātas ārvalstu preces, bez muitas maksājumu un tirdzniecības pasākumu piemērošanas un Savienības preces, ja ir ekonomiska vajadzība un netiek traucēta muitas uzraudzība.
2. Muitas režīmi (procedūras) ir preču pārvietošanas kartība pāri muitas robežai.
Muitas procedūras ietver laišanu brīvā apgrozībā, eksportu un īpašās procedūras, kas sīkāk ietver tranzīta, uzglabāšanas, pārstādes un īpašas izmantošanas nosacījumus.
3. Muitas noliktavas procedūra ir īpaša muitas procedūra, saskaņā ar kuru importētās preces tiek uzglabātas muitas kontrolē nozīmētā vietā (muitas noliktavā) bez importa nodevu un nodokļu maksāšanas.
4. Tiesiskais pamats, kas šobrīd regulē muitas noliktavu darbību un muitas noliktavas režīma piemērošanu, ir: Savienības Muitas kodekss - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 952/2013, Komisijas Deleģēto Regula (ES) 2015/2446, Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2015/2447, LR “Muitas likums”, LR MK noteikumi Nr.500 „Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi”.
5. No 01.maija 2016.gada Latvijā ir noteikti sekojošie muitas noliktavu veidi un tipi: publiska muitas noliktava (I un II tipi), privāta muitas noliktava un III tips, kuru pārvalda muitas dienesti.
6. Lai uzsāktu muitas noliktavas darbību, nepieciešams saņemt VID muitas noliktavas turēšanas atļauju, jānodrošina noliktavas teritorijas norobežošana no pārejās teritorijas, kā arī jāapgādā ar preču uzskaites sistēmas ierīkošanu.
…