Organizēta struktūra nedarbosies, ja darbiniekiem nebūs motīva strādāt. Motīvs ir process, kas nodrošina vēlmi strādāt, lai sasniegtu savus un organizācijas mērķus. Motīvs ir rīcības pamats, kas realizējas mērķī.
Ļoti bieži vadītāji uzskata, ka darbiniekiem pietiek ar materiālo atalgojumu. Atalgojums par darbu var būt iekšējs un ārējs. Iekšējo atalgojumu dod pats darbs, ārējo sniedz pats uzņēmums. Lai labāk izprastu motivācijas būtību izmantoju sekojošu literatūru „Menedžments”- V.Praude, J.Beļčikovs, Uzņēmēja rokasgrāmata”, „Personālvadība” - Ilgvars Forands un Interneta materiālus.
Personāla vadībā būtiska vieta ir motivācijas procesam. Lai gūtu gandarījumu un ilgstošu interesi par darbu, nepieciešami jauni stimuli, lai papildinātu tos, kuru dēļ darbinieks izvēlējās konkrētu uzņēmumu un amatu. Darbinieku darbība ir atkarīga no trīs faktoriem: prasmes un spējām, resursiem, motivēšanas. Ja darbiniekam trūkst prasmes vai zināšanu, lai veiktu kādu darbu, tad menedžeris parasti zina, kas jādara – jāpaaugstina kvalifikācija vai darbs jāuztic citam darbiniekam utt. Ja ir problēma ar resursiem, tad arī aptuveni ir skaidrs – kaut kas jāmaina vai jāuzlabo, vai jāapgūst kas jauns. Taču, ja problēma ir ar motivēšanu, tad atrisināt to būs grūtāk, jo šajā procesā nepastāv standarta metodes, un katrā situācijā jāizvēlas vispiemērotākais darbinieku stimulēšanas paņēmiens, lai tie efektīvi strādātu organizācijas mērķu labā.
Motivēšanas sākas ar darbinieka vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību. Rodoties dažādām vajadzībām, cilvēks meklē iespējas tās apmierināt. Tātad jāizvēlas attiecīga rīcība, lai sasniegtu savu mērķi. Pēc tam jānovērtē sava rīcība no vajadzību apmierināšanas viedokļa. Tāds vērtējums motivē nākotnē rīkoties tāpat vai mainīt rīcību.
Motivēšanas procesā darbinieki izvēlas kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu personīgos mērķus. Mērķi, pēc kuriem cilvēki tiecas, var būt gan materializēti – nauda, paaugstinājums darbā, gan arī abstrakti – pašapliecināšanās, gandarījums par veicamo darbu. Atalgojums, kādus varētu iegūt konkrētais darbinieks, iedala iekšējos un ārējos. Iekšējie atalgojumi izriet no katra personīgās pieredzes; ārējie labumi tiek piešķirti no ārpuses. Organizāciju vadītāji parasti cenšas atrast drošas saites starp personāla motivēšanu un sekojošu efektīvu darbību organizācijas labā, tādā veidā panākot harmoniju starp individuālajiem un organizācijas mērķiem.…
