Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,85 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,64
Pirkt
Identifikators:153252
Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Būvelementa attīstība    4
2.  Izmantojamie būvizstrādājumi    5
3.  Būvelementa konstruktīvie risinājumi    7
4.  Būvtehnoloģija    15
5.  Tehniskie un ekonomiskie radītāji    18
6.  Izmantoto informācijas avotu saraksts    20
7.  Pielikums    21
Darba fragmentsAizvērt

Būvelementa attīstība
Betons (no franču beton) – mākslīgs akmens materiāls, kuru iegūst samaisot cementējošas vielas (cements, kaļķi), pildvielas (smilts, šķembas), ūdeni un dažādas piedevas. Betons ir viens no svarīgākiem celtniecības materiāliem.
Betons ir viens no senākiem būvmateriāliem. Tas tika izmantots jau pirms mūsu ēras. Ūdens tvertnes sengrieķu pilsētā Spartā bija veidotas no oļu betona. Lielais Ķīnas mūris galvenokārt no kaļķu, grants un smilts maisījuma. Seni romieši izmantoja betonu dažādu masīvo būvju un tādu konstrukciju kā velvju, triumfālo arku, kupolu būvniecībai. Kā saistvielas izmantoja mālu, ģipsi, kaļķi, asfaltu. Kopā ar Romas impērijas sabrukumu 5. gs. pārtraucās betona izmantošana.
Tā atjaunojās tikai 18. gs. dažādās Rietumeiropas valstīs. Betona tehnoloģijas attīstība un pilnveidošana ir saistāma ar cementa ražošanu. 1756 angļu inženieris Džons Smitons uztaisīja pirmo mūsdienas betonu (hidraulisko cementu) ar šķembām, izmantojot drupinātus oļus un ķieģeļus kā saistvielu, un lika pamatus portlandcementa izgudrošanai. 1824. g. britu cementa ražotājs Džozeps Aspdins ieguva patentu uz portlandcementa izgatavošanu.
Dzelzsbetona izgudrošanu parasti saista ar franču dārznieku Žozefu Monjē. Viņš nodarbojās ar palmu audzēšanu siltumnīcās, kuras pēc tam māla podos sūtīja Anglijā. Pa ceļam daudzi podi sasitās, un palmas gāja bojā. Tad Monjē paņēma 2 dažādas mucas, vienu ielika otrā, telpu starp tiem piepildīja ar metāla stiegrām un ielēja ar betonu. Kad visa konstrukcija izžuva, iegūta muca izrādās ļoti stipra. Tā Monjē 1867 g. ieguva patentu uz dzelzsbetona ražošanu.
Pēc tam sākās plaša betona izmantošana ne tikai ēku būvniecībai, bet arī transportbūvēm (tiltiem), hidrotehniskajā būvniecībā (aizsprostiem, dambjiem) un militāras nozīmes būvēm.
20. gs. dzelzsbetons ir viens no visizplatītākajiem materiāliem būvniecībā.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,17 €
Materiālu komplekts Nr. 1153465
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Monolīta dzelzsbetona pārsegumi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/153252

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties