Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,67 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,82
Pirkt
Identifikators:485397
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Anotācija    3
  Анотация    3
  Zinātniskā daļa    4
1.  Ka sir monitors?    4
1.1.  Iedalījums    4
1.2.  Monitora darbība    5
1.3.  Kineskopa parametri    6
1.4.  Ēnu maska    7
1.5.  Spraugveida maska    7
1.6.  Apertūres režģis    8
2.  Monitora tipi un to raksturlielumi    10
2.1.  LCD (šķidro kristālu matricu) monitori    10
2.1.1.  Izmērs    11
2.1.2.  Kontrastu attiecība    11
2.1.3.  Skata leņķis    12
2.1.4.  Reakcijas laiks    12
2.1.5.  Spožums    12
2.1.6.  Izšķirtspēja    12
2.1.7.  Krāsas    12
2.1.8.  Analogais signāls    13
2.2.  CRT (katodstara kineskopa) monitori    13
2.2.1.  Caurules izmērs    13
2.2.2.  Punkta izmērs    13
2.2.3.  Rindu un kadru frekvence    13
2.2.4.  Maksimālā jauda    14
2.2.5.  Asums    14
2.2.6.  Kontrasts    14
2.2.7.  Attēla ģeometrija    14
2.2.8.  Staru savirze    15
2.2.9.  Krāsa    15
  Pētnieciskā daļa    16
3.  CRT un LCD monitoru salīdzinājums    16
4.  Monitoru nākotne    19
5.  Secinājumi    19
  Izmantotā literatūra    21
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienās personālajam datoram ir liela nozīme gan cilvēkam, gan vispārējai cilvēces attīstībai. To lieto gan izklaidēm, gan darbam, sarakstei un pat sadzīves preču pirkšanai. Tā kā monitors ir viena no galvenajām datora sastāvdaļām, tas arī ir ļoti svarīgs cilvēkam, jo ne katrs monitors ir piemērots visiem.
No visa datora komplekta, monitors dzīvo visilgāk un visretāk to modernizē. Tas ir tāpēc, ka monitora maiņai nepieciešami diezgan lieli līdzekļi, un, pie mēģinājumiem veco monitoru pārdot, izrādās, ka tā cena tuvosies nullei tā nolietojuma dēļ.
Kas attiecas uz monitoriem, tad arī tehniskas pilnveidošanās jomā tie arī paliek diezgan konservatīvi. Tagad par normu uzskata krāsaino monitoru ar ciparvadību (kas tiek realizēta gandrīz visos mūsdienu 15collu monitoros) un sertificētu pēc elektromagnētisko starojumu līmeņiem.
Mūsdienās cilvēki vairākkārt iegādājas CRT un LCD monitorus, jo tie ir visizplatītākie un cilvēki, pērkot monitorus, neskatās tā uzbūvi, tie vairāk seko pēc paziņu vai draugu ieteikumiem, tāpēc arī bieži neapskata to labi, uzreiz iegādājas to. Bet tā darīt nav ieteicams, labāk pirms monitora pirkšanas, jākonsultējas ar cilvēku, kuram ir saprašana tādās lietās.
Kā jau tika minēts, monitorā iekšā atrodas ne tikai ESL, bet arī vadības elektronika, kas apstrādā signālus, kas iet tieši no jūsu datora videokartes. Šai elektronikai jāoptimizē signāla pastiprināšanu un jāvada elektronu lampu darbību, kura izraisa luminofora spīdēšanu, kas arī veido attēlu uz ekrāna. Uz ekrāna izvadīts attēls izskatās stabils, kaut gan tāds tas nav. Attēls veidojas elektronu staram ejot pāri luminoforiem no kreisās puses uz labo un no augšas uz apakšu. Šīs process notiek ļoti ātri, tāpēc mums liekas, ka ekrāns spīd nepārtraukti. Mūsu acs tīklenē attēls glabājas apmēram 1/20 sekundes. Tas nozīmē, ja elektronu stars kustēsies lēni, tad mēs uz ekrāna varēsim redzēt tikai vienu spīdošu punktu, taču ja stars kustēsies ātrāk un apstaros vienu rindu vismaz 20 reizes sekundē, mūsu acis redzēs nevis punktu, bet gan līniju. Bet ja piespiest staru skriet pāri līnijām ātrāk nekā par 1/25 sekundi, tad mēs redzēsim vienmērīgi apgaismotu ekrānu, kas tikai mazliet mirgos. Jo ātrāk stars kustēsies, jo neredzamāka būs ekrāna mirgošana.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Monitori”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/485397

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties