Modernās organizācijas

Organizācija – vārda izcelsme – no franču val. - organisation < sengrieķu , 1. Personu, sociālu grupu, valstu apvienība, kurai ir kopīga darbības programma, kopīgs mērķis, uzdevums; 2. Organizēšana — dibināšana, rīkošana; plānveidīga, saskaņota veidošana; 3. Kopuma, veseluma daļu iekšējā saskaņotība un sakārtotība, ko nosaka veseluma struktūra.1
Apvienojoties organizācijās tiek panākts organizēšanās, jeb organizāciju efekts: cilvēkiem apvienojoties organizācijā, no viņa atsevišķajiem pūliņiem izveidojas koordinēts kopums un darbība kļūst daudz rezultatīvāka. Tātad, organizācija ir cilvēku grupa, kas nodarbināta saskaņotā kolektīvā darbībā lai panāktu kopīgus mērķus.2
Kolektīvā darba iezīmes bija vērojamas arī pirmatnējā sabiedrībā - sākumā darbs bija kolektīvs, kas gan prasīja arī individuālu pieeju, kā rezultātā radās daudzi atklājumi. Cilvēki dalījās ar guvumu, kopīgi ierīkoja mājokļus, kopā arī vāca pārtiku. Valdīja nesavtīga ziedošanās starp visiem grupas locekļiem. Spēja izdzīvot tikai tās ciltis, kas apvaldīja agresivitāti savā starpā un spēja būt vienotas grūtos periodos, piemēram, sasaluma periodā.3…