SECINĀJUMI
1. Ministru kabinets ir Latvijas Republikas izpildvaras augstākā valsts pārvaldes iestāde.
2. Ministru kabinets ir tiesiski nošķirts no likumdošanas varas – Saeimas un no trešās valsts varas – tiesām.
3. Ministru kabinets pārvalda valsts pārvaldes iestādes un ar to starpniecību realizē pārvaldi, Ministru kabinets realizē visu padoto iestāžu vadību un koordinē to darbību.
4. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem: aizsardzības ministra, ārlietu ministra, ekonomikas ministra, finanšu ministra, iekšlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, kultūras ministra, labklājības ministra, satiksmes ministra, tieslietu ministra, vides aizsardzības reģionālās attīstības ministra, veselības ministra.
5. Ministru kabinets tiek izveidots divos posmos: pirmkārt, Valsts prezidents izraugās Ministru prezidenta kandidātu; otrkārt, Saeima apstiprina amatos Ministru prezidentu un ministrus.
6. Ministru kabinets izstrādā un īsteno valsts iekšējo un ārējo politiku saskaņā ar deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību.
7. Ministru kabineta kompetence tiesību aktos detalizēti nav noteikta. Vispārēji tā ir noteikta Latvijas Republikas Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā u.c. tā darbību reglamentējošos normatīvos aktos.
8. Ministru kabinets īsteno: leģislatīvo funkciju (likumierosināšanas funkcija), kreatīvo funkciju (tiesība iecelt vai apstiprināt amatos lielu daļu no civildienesta ierēdņiem), finanšu funkciju (Ministru kabinets sastāda budžeta projektu un iesniedz Saeimā apstiprināšanai), regulatīvo funkciju (Ministru kabinets apvienot, saskaņot un plānot valsts administratīvo darbību).
9. Ministru kabineta darbības nodrošināšanai ir izveidota tiešās pārvaldes iestāde – Valsts kanceleja. Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā.
…