Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,39 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,60
Pirkt
Identifikators:244763
Vērtējums:
Publicēts: 18.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    16
  Tēma par Ministru kabineta noteikumu vietu un nozīmi normatīvo aktu hierarhijā ir aktuāla ikvienam sabiedrības loceklim, jo ikviens cilvēks ir vairāk vai mazāk pakļauts tiesību normām, pirmām kārtām jau savstarpējās tiesiskajās attiecībās un sabiedrībā kopumā. Tāpat kā likumi, arī Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visiem sabiedrības locekļiem, to nezināšana neatbrīvo no atbildības, kas arī nosaka šo noteikumu obligāto raksturu. Ir svarīgi saprast, ka Ministru kabineta noteikumiem ir sava vieta normatīvo aktu hierarhijā un šo noteikumu atbilstība citiem normatīvajiem aktiem tiek stingri reglamentēta. Tāpat ir svarīgi atzīmēt to, ka šie noteikumi vistiešākajā veidā palīdz regulēt likuma normas, konkretizējot kādas ar likumu noteiktas normas un palīdz tās pielietot plašāk visdažādākajās situācijās, indivīdu attiecībās un sabiedrībā kopumā. Taču, protams, augstāks juridiskais spēks pieder likuma normām, jo tās normatīvo aktu hierarhijā atrodas augstāk, kas nozīmē arī to, ka Ministru kabineta noteikumi vienmēr tiks izstrādāti uz konkrēta likuma pamata, kas arī izriet no normatīvo aktu hierarhijas    16
  Referāta mērķis    17
  Izprast, kāda ir Ministru kabineta noteikumu vieta un nozīme normatīvo aktu hierarhijā    17
  Referāta uzdevumi    17
1.  Izpētīt normatīvo aktu hierarhijas kopsakarības    17
2.  Raksturot MK darbību un kompetenci    17
3.  Aprakstīt MK noteikumu izstrādes principus    17
4.  Raksturot MK noteikumu vietu normatīvo aktu hierarhijā    17
5.  Izanalizēt MK noteikumu nozīmi    17
  Šajā darbā es izmantošu vairākas metodes, lai pilnvērtīgāk un sekmīgāk izprastu MK noteikumu vietu un nozīmi normatīvo aktu hierarhijā    17
1.  Indukciju- tās rezultātā balstoties uz zināšanām par dotās klases atsevišķiem priekšmetiem, iegūst vispārēju secinājumu, kas satur zināšanas par visiem dotās klases priekšmetiem    17
2.  Dedukciju- metode, ar kuras palīdzību jaunu domu iegūst (secina) loģiskā ceļā, balstoties uz jau kaut kādām dotām domām    17
3.  Analīzi- mērķis izzināt komplicētā veselā daļas un elementus, sadalīšana sastāvdaļās loģiskā abstrakcijas ceļā    17
1.  Normatīvo aktu hierarhija    18
  Kā zināms, normatīvo aktu hierarhijas virsotnē atrodas valsts konstitūcija, kurai ir augstākais juridiskais spēks attiecībā uz visiem normatīvajiem aktiem un kurai tad ir pakārtoti visi pārējie tiesību akti. Normatīvo aktu hierarhijā Satversmei ir pakārtoti likumi, tie nevar būt pretrunā ar konstitūcijas normām, ir jāseko līdzi likumu atbilstībai Satversmei. Var teikt, ka Satversmes normas nodrošina to, ka normatīvo aktu hierarhijā tiesību akti tiek taisnīgi reglamentēti un pakārtoti, nu kurām arī izriet pārējās normas – likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi    18
  Neskatoties uz konstitūciju daudzveidīgumu, parasti tās ietver: personības tiesisko stāvokli, pilsoņu tiesības un brīvību, valsts varas institūciju sistēmu un tās izveidošanas kārtību un pilnvaras, starptautiski tiesiskos noteikumus. Satversme reglamentē cilvēku un sabiedrības tiesības, valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, izpildvaras un likumdošanas varas tiesiskos pienākumus un to darbību, no tā izriet, ka Satversme nosaka valsts dzīvi kopumā un tās principus, tās būtība un uzdevums ir kontrolēt valsts izdoto likumu un noteikumu izpildi. Ir svarīgi saprast, ka valsts konstitūcija ir svarīgs priekšnosacījums demokrātiskas valsts pastāvēšanai, kas reglamentē likumdošanu un regulē tās darbību. LR Satversme ir labi un tiesiski veidots pamatlikums, no kura ir atkarīgi likumdošanas varas izdotie likumi. Mūsdienās šāds tiesisks stāvoklis, manuprāt, palielina Satversmes nozīmīgumu, nekā tas ir bijis tās izveides sākumā, jo tad šī konstitūcija nevarēja būt iesakņojusies valsts dzīves principos, tai bija pakāpeniski jāattīstās līdz ar sabiedrības, kultūras, ekonomikas un saimniecības attīstību    18
  Tiesību normu sistēma, kurā normu adresāts neorientējas, noved pie tiesiskās nedrošības. Tiesiskā drošība prasa orientēšanās drošību. Tas panākams tikai ar skaidriem, viennozīmīgiem un noteiktiem likumiem. Tātad likumu mērķis ir skaidri un saprotami regulēt sabiedriskās attiecības, tipiskas dzīves situācijas un vispārēji nodrošināt to ievērošanu. Likumam jābūt izprotamam un pieejamam katram tiesību piemērotājam, neatkarīgi no indivīdu izglītības un piederības kādai sociālajai grupai, jo tikai tad likuma mērķis tiks pilnībā sasniegts    19
  Satversmē nav minētas pašvaldību politiskās pārstāvības orgānu tiesības izdot vietējās darbības vispārsaistošus normatīvos tiesību aktus, kurus sauc par saistošiem noteikumiem. Tomēr šādu „vispārēju delegāciju” paredz likums Par pašvaldībām. Šis likums tiešām lielā mērā dod tiesības pašvaldībām izdot pašvaldību saistošus noteikumus, konkrētāk šīs tiesības ir ietvertas šā likuma 43. pantā, kurā tiek reglamentēti konkrēti jautājumi, par kuriem pašvaldības iestādēm ir tiesības izdot šos saistošos noteikumus. Ir svarīgi atzīmēt, ka šie saistošie noteikumi regulē katras pašvaldības darbu, personāla kompetenci dažādos jautājumos, finanšu un teritoriju jautājumus    19
  Administratīvā procesa likuma 15. pants nosaka: (6) Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. (7) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. (8) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka ārējiem normatīvajiem aktiem, piemēro jaunāko ārējo normatīvo aktu. Noteicošs ir ārējā normatīvā akta pieņemšanas datums. Šādi principi, kuri attiecas uz visiem normatīvajiem aktiem hierarhijā, ir obligāti un regulē taisnīgu tiesību piemērošanu gan likumdošanā, gan tieslietās, sabiedriskajās un tiesiskajās attiecībās, gan tieši ietekmē visu pārvaldes sistēmu un tiesības    19
  Normatīvo tiesību aktu hierarhijas ideja ir juridiskā pozitīvisma ēras mantojums. Vispilnīgāk šo ideju formulējis un pamatojis profesors Hanss Kelzens savā 1934. gadā izdotajā grāmatā Tīrā tiesību teorija. Mūsdienās tieši Hanss Kelzens tiek uzskatīts par normatīvo tiesību aktu hierarhijas „tēvu”. Tātad, mūsdienu normatīvo aktu hierarhija pilnā mērā palikusi nemainīga kopš šī profesora izstrādātās idejas – augstākais juridiskais spēks ir valsts konstitūcijai un no tās pārējās tiesību normas piramīdā tiek pakārtotas atbilstoši to juridiskajam spēkam hierarhijā    20
2.  Ministru kabineta darbība un kompetence    20
  Satversmes 58. pants nosaka: Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Tātad Ministru kabinets ir valsts augstākā izpildvara un Satversme lielā mēra nosaka tā sastāvu un darbību, no kuras arī izriet, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic darīt Valsts Prezidents. Tāpat Satversme nosaka, ka Ministru kabinets sastāv no ministriem un ministru prezidenta, kura uzdevums arī ir aicināt ministrus šo amatu ieņemšanai    20
  Ministru kabineta iekārtas likuma 3.pants nosaka: Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem. Ministru kabineta noteikumiem ir jāatbilst konkrētiem likumiem, tie nevar būt pretrunā ne ar vienu tiesību aktu normatīvo aktu hierarhijā, līdz ar to šo noteikumu izstrāde ir jāveic rūpīgi un ar tiesisku pamatojumu, jo bez tā noteikumi neiegūs juridisku spēku un likumsakarīgi, ka nebūs spēkā esoši    20
  Tāpat Ministru kabineta iekārtas likuma 5. pants nosaka: (1) Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un šādi ministri, kuriem ir pakļautas attiecīgās ministrijas: 1)aizsardzības ministrs; 2)ārlietu ministrs; 3)bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs; 4)ekonomikas ministrs; 5)finanšu ministrs; 6)iekšlietu ministrs; 7)izglītības un zinātnes ministrs; 8)kultūras ministrs; 9)labklājības ministrs; 10)reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs; 11)satiksmes ministrs; 12)tieslietu ministrs; 13)veselības ministrs; 14)vides ministrs; 15)zemkopības ministrs. No šī panta izriet, ka katrs Ministru kabineta loceklis var iesniegt projektus, lietas to tālākai virzīšanai tieši viņa kompetencē esošajā jautājumā, kuru viņš arī vislabāk pārzina, taču visus lēmumus par šiem jautājumiem pieņem Ministru kabineta sēdēs, kurās pēc likuma jāpiedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem. Likumsakarīgi arī tas, ka Ministru kabineta kompetencē esošus jautājumus izlemt drīkst tikai Ministru kabineta locekļi, tātad to darīt nevar uzdot nevienai citai iestādei, kas arī ir reglamentēts likumā    21
3.  Ministru kabineta noteikumu izstrāde    21
  Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāms par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Tātad likuma normu īstenošana ar šo noteikumu palīdzību ir pirmais nosacījums noteikumu izstrādāšanai, bez kura nebūtu tiesiska pamata to darīt. Jāievēro, ka katrā Ministru kabineta noteikumā šis princips ir uzreiz redzams, jo noteikumos ir norāde, uz kura likuma pamata tie ir izdoti un kādi likuma panti ir vistiešāk atbilstoši šiem noteikumiem    21
  Ministru kabineta noteikumos nav pieļaujama likuma normu pārrakstīšana. Pārrakstot likuma normas noteikumos, tiek veidota tiesību normu paralelitāte normatīvo aktu hierarhijas ziņā dažādos normatīvos aktos. Izejot no šāda principa noteikumu izstrādāšanā, ja tas netiks pilnā mērā ievērots, tad tādā veidā cilvēki nevarēs šos noteikumus piemērot un interpretēt, jo tie būs nesaprotami, nebūs saprotams, kādā veidā un kur tos piemērot. Taču, protams, loģiski spriežot, noteikumu tekstam un valodai jābūt līdzīgai likumam, uz kura pamata noteikumi tiek izstrādāti, jo tie ir savā starpā saistīti – regulē un interpretē viens otru    21
  Likums nosaka: 2. pants. (1) Likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā „Latvijas Vēstnesis”; 6. pants. (1) Ministru kabineta lēmumi, kuri pieņemti noteikumu, instrukciju vai ieteikumu veidā, stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”, ja tajos nav noteikts cits termiņš. Var teikt, ka uz Ministru kabineta noteikumiem attiecas gandrīz tie paši principi, kādi attiecas uz likumu izstrādāšanu, ka to publicēšana oficiālajā laikrakstā ir obligāta, jo tad tie ir kļūst publiski pieejami sabiedrībai un sabiedrība tos var piemērot. Cik zināms, Ministru kabineta noteikumus publicē ne tikai „Latvijas Vēstnesī”, bet arī „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā”, tātad notiek divkārša publicēšana. Var atzīmēt, ka šāda publicēšana var būt arī ne pārāk lietderīga, jo pastāv divi dažādi izdevumi, taču, manuprāt, tas var ietekmēt sabiedrības izvēli, var apjukt savā izvēlē, kurš izdevums tad būtu labāks. Lietderīgāk būtu izveidot vienu vienotu izdevumu, kurš sniegtu visu oficiālo informāciju    22
  Tāpat kā izstrādājot citus normatīvos aktus, arī izstrādājot Ministru kabineta noteikumus ir jāievēro vispārīgie principi: 1. demokrātiskums, 2. likumība, 3. zinātniskums, 4. rūpība. Runājot par demokrātiskumu, tas, protams, ir vissvarīgākais princips, izstrādājot normatīvos aktus, jo šī principa ietvaros tiek ievērotas cilvēka tiesības, kā arī viss process notiek atklāti un to var regulēt, kam ir liela nozīme normatīvā akta patiesumam. Savukārt likumības princips tieši nosaka to, ka Ministru kabineta noteikumiem jābūt izstrādātiem saskaņā ar to vietu normatīvo aktu hierarhijā, tie nevar būt pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem – konstitūciju un likumiem. Zinātniskuma principa ievērošana ir tikpat nozīmīga, jo bez tā normatīvie akti nebūs atbilstoši saprotami mūsdienu sabiedrībai, speciālistiem kādā nozarē un juristiem, jo kā zināms, tiesības mūsdienās regulē un nosaka aizvien lielāku daļu no sabiedrības dzīves un sabiedriskajām attiecībām, ko arī ir jāatzīmē. Vēl atzīmējot rūpības principu ir svarīgi saprast, ka normatīvs akts ir svarīgs un nozīmīgs dokuments, tas nav vienkārši papīrs, tāpēc tam jābūt izstrādātam atbilstoši visām valodas prasībām, jo kļūdas nav pieļaujamas, un tās var sabojāt un kaitēt attiecīgo tiesību aktu piemērošanu    22
  Noteikumi par normatīvo aktu sistematizāciju nosaka: 6.pants. Par katru datorizētajā informācijas sistēmā ievadīto normatīvo aktu norāda šādu informāciju: normatīvā akta nosaukums un veids; institūcija, kas izdevusi normatīvo aktu; normatīvā akta pieņemšanas datums; normatīvā akta izsludināšanas un publicēšanas datums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī publikācija hronoloģiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”; normatīvā akta un tā grozījumu spēkā stāšanās, spēka zaudēšanas vai atcelšanas datums un pamats; normatīvā akta savstarpējā sasaiste ar citiem normatīvajiem aktiem. Mūsdienās interneta tīkla dotās iespējas ir ārkārtīgi nozīmīgas un neapšaubāmas, jo visi normatīvie akti ir pieejami jebkuram sabiedrības loceklim, kas uzliek arī atbildību zināt šos tiesību aktus, kā arī, kas ir visnozīmīgāk – dod iespēju normatīvos aktus piemērot un interpretēt, bez jebkādām grūtībām tos iegūstot, jo tie ir publiski pieejami visiem    23
4.  Ministru kabineta noteikumu nozīme normatīvo aktu hierarhijā    23
  Noteikumus izdod, lai palīdzētu īstenot dzīvē likumus. To panāk, noteikumos konkretizējot (detalizējot) likuma normas. Tātad šī ir Ministru kabineta noteikumu galvenā nozīme, jo Ministru kabinets kā izpildvara vistiešākajā nozīmē palīdz darboties un atvieglo likumdošanas varas – Saeimas darbu    23
  Ir svarīgi izprast, ko nozīmē noteikums kā tiesību norma, izprast tās definīciju. Tiesību norma ir vispārobligāts noteikums, ko atzīst un nodrošina valsts un no kura izriet to sabiedrisko attiecību dalībnieku tiesības un pienākumi, kuru rīcības regulēšanai ir paredzēts noteikums kā uzvedības paraugs, etalons, mērogs. Tātad Ministru kabineta noteikumi savā veidā ir kā instruments, ar kuru nodrošina kārtību visdažādākajās sfērās, gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā, reglamentē likumos līdz galam nenoregulētās sabiedriskās attiecības un to parādības. Šie noteikumi visbiežāk organizē iestāžu darbību, cilvēkiem detalizētāk palīdz izprast, kā ir jārīkojas noteiktās situācijās un gadījumos, kā rīkoties būtu tiesiski un pareizi, kā nepārkāpt šos normatīvos aktus, un tā ir ļoti būtiska Ministru kabineta noteikumu nozīme    23
  Satversmes 65. pants nosaka: Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju. Līdz ar šo pantu, Ministru kabinetam ir likumīgas tiesības iesniegt normatīvā akta projektu, kas nozīmē to, ka Ministru kabineta locekļi var būt tiešie iniciatori likumprojektiem, tātad tiks sagatavots likums, kuram iespējams būs nepieciešams detalizētāks likuma skaidrojums – Ministru kabineta noteikumi. Savukārt, tas Ministru kabineta loceklis, kurš būs normatīvā akta sagatavošanas iniciators, iespējams to darīs savas nozares un sabiedrības interešu vadīts, līdz ar to tiks noregulēti sabiedrībai nozīmīgi jautājumi un tiks atrisināta tiesību realizācija dzīvē. Šeit Ministru kabineta noteikumiem ir nozīme tieši sabiedriskajās attiecībās, sabiedrības interešu aizstāvēšanā, indivīdu tiesību un pienākumu saskaņošanā, kas ir svarīgi sabiedrības uzticības vairošanā izpildvarai – Ministru kabinetam. Taču var runāt arī par to, ka Latvijā ieinteresētās personas nevar iesniegt savus priekšlikumus un ierosinājumus Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanas procesā, kas, protams, mazāk vairo sabiedrības uzticību, jo pats izstrādāšanas process tiek noklusēts un tas rada slepenības vairogu, tāpēc atliek vien cerēt, ka tomēr ar Ministru kabineta locekļu iniciatīvu tiks ievērotas sabiedrības intereses un problēmas    24
  Valsts pārvaldes iekārtas likuma 95. pants nosaka: Ministru kabinets nosaka svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, kuras tiešās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas un pastarpinātās pārvaldes iestādes ievēro, sagatavojot normatīvo aktu projektus. Tā kā šis pants netieši nosaka to, ka ir jāievēro svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, tad acīmredzot tajos ietilpst ne tikai pats normatīvā akta sagatavošanas process, bet arī noteikumu noformēšanas un valodas prasības, ka ir ļoti būtiski, lai tos varētu pareizi piemērot un interpretēt. Tātad Ministru kabineta noteikumiem, tāpat kā citiem normatīvajiem aktiem, ir vēl viena būtiska nozīme – juridiskas valodas attīstība. To ir svarīgi atzīmēt, jo Latvijā vēl nav pietiekami attīstījusies juridiskā valoda, arī terminu lietojums vēl nav pietiekami labā kvalitāte, tāpēc ir svarīgi vispirms attīstīt to normatīvajos aktos    24
  Secinājumi    25
Darba fragmentsAizvērt

Tēma par Ministru kabineta noteikumu vietu un nozīmi normatīvo aktu hierarhijā ir aktuāla ikvienam sabiedrības loceklim, jo ikviens cilvēks ir vairāk vai mazāk pakļauts tiesību normām, pirmām kārtām jau savstarpējās tiesiskajās attiecībās un sabiedrībā kopumā. Tāpat kā likumi, arī Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visiem sabiedrības locekļiem, to nezināšana neatbrīvo no atbildības, kas arī nosaka šo noteikumu obligāto raksturu. Ir svarīgi saprast, ka Ministru kabineta noteikumiem ir sava vieta normatīvo aktu hierarhijā un šo noteikumu atbilstība citiem normatīvajiem aktiem tiek stingri reglamentēta. Tāpat ir svarīgi atzīmēt to, ka šie noteikumi vistiešākajā veidā palīdz regulēt likuma normas, konkretizējot kādas ar likumu noteiktas normas un palīdz tās pielietot plašāk visdažādākajās situācijās, indivīdu attiecībās un sabiedrībā kopumā. Taču, protams, augstāks juridiskais spēks pieder likuma normām, jo tās normatīvo aktu hierarhijā atrodas augstāk, kas nozīmē arī to, ka Ministru kabineta noteikumi vienmēr tiks izstrādāti uz konkrēta likuma pamata, kas arī izriet no normatīvo aktu hierarhijas.
Tikpat svarīgi ir saprast Ministru kabineta noteikumu nozīmi normatīvo aktu hierarhijā un arī sabiedrības ikdienā, jo jebkurš noteikums var skart katru no mums, palīdzēt mums rīkoties likumīgi un pareizi, nepārkāpjot šos noteikumus. Tikpat svarīgi ir ievērot Satversmi, likumus, pašvaldību saistošos noteikumus, kā Ministru kabineta noteikumus, jo visi šie normatīvie akti vairāk vai mazāk regulē mūsu tiesisko darbību un ikdienu sabiedrībā. Protams, bieži vien indivīdi neapjauš, cik lielā mērā Ministru kabineta noteikumi palīdz rīkoties pareizi, taču ir daudz piemēru, kas to pierāda. Piemēram, ir nepieciešams izveidot un pareizi noformēt kādu dokumentu, lai tam būtu juridisks spēks, tad šeit to pilnā mērā reglamentē dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, kas noteikti ir svarīgi ikvienam tiesībspējīgam indivīdam. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,39 €
Materiālu komplekts Nr. 1131207
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ministru Kabineta noteikumu vieta un nozīme normatīvo aktu hierarhijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/244763

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties