Miniatūru mākslas attīstība Karolingu laikā

‘'Ierobežota laikā, Karolingu renesanse tomēr bija ierobežota arī izplatībā. Tāda, kāda tā saglabājusies līdz mūsdienām, Karolingu māksla ir izteikta galma māksla, saistīta ar noteiktu valdnieku vai viņam tuvu stāvošām personām.’'
Karolingu laika māksla ietver sevī gan vēlās antīkās mākslas tradīcijas, gan agrīnā kristietības laika didaktiskās tendences, gan gallu un franku, kā arī citu ģermāņu tautu mākslas mantojumu. Karolingu (arī Merovingu) laika māksla bija pirmais solis, lai sagatavotu vēsturisku augsni šo dažādo tendenču saplūšanai vienotā laikmeta mākslas strāvojumā.
‘'9. gadsimta dažādajās mākslas darbnīcās, kas atradās pie Franku valsts galma un no galma atkarīgos klosteros, tika izstrādāti pirmie topošās viduslaiku mākslas jaunie principi, kas tālāk pārauga romānikas un gotikas stilā.’'
Franku valsts nepastāvēja ilgu laiku. Valsts sašķelšanās notika neilgi pēc Kārļa Lielā nāves 814. gadā, viņa mazdēlu laikā. Tajā bija politiski apvienotas lielas teritorijas, tomēr valstī trūka ekonomiskas un etniskas kopības, kas veicināja valsts sašķelšanos. Ap 9. gadsimtu valsts rietumu un austrumu daļas iedzīvotāji nesaprata viens otru - romanizētie galli un franki runāja vienā, bet ģermāņi - citā valodā.
843. gadā tika noslēgts Verdenas līgums, pēc kura Kārļa Lielā mazdēli sadalīja Franku valsti, katrs saņemot sev kādu teritoriju. Tā, sašķeļoties Franku valstij, radās vēlākās feodālās valstis - Itālija, Vācija un Francija. Jaunie viduslaiku mākslas principi, kas bija iezīmējušies 9. gadsimta 1. pusē, tālāk attīstījās katrā no šīm valstīm citādāk.
…