Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,32 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,17
Pirkt
Identifikators:432392
Vērtējums:
Publicēts: 11.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Čikāgas skola socioloģijā (Č.H. Kūlijs, V.I. Tomass, F. Znaņeckis, R.Parks)    3
2.  Džordža Herberta Mīda socioloģiskās idejas    5
3.  Simboliskā interakcionisma virziens socioloģijā, Herberts Blumers    6
4.  Ērvinga Gofmaņa dramaturģiskā pieeja, teorija un metode    6
5.  Etnometodoloģijas virziens socioloģijā. Harolda Garfinkela teorija un pētījumi    7
6.  Sociālo tīklu un sociālā kapitāla teorijas    7
7.  Mikrosocioloģisko pētījumu metodes    8
8.  Identitātes teorijas 20.gadsimta socioloģijā    8
9.  Kultūras studijas    9
10.  Fenomenoloģiskā socioloģija (Alfrēds Šucs, Pēters Bergers, Tomass Lukmanis)    9
  Izmantotas literatūras saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

9. Kultūras studijas
Kultūras studijas (Cultural studies) ietver ikvienu pētījumu, kurā skatītas sabiedrības un kultūras attiecības .
Kultūras studijas radās 50jos gados no Levisisma (Leavisisms, pēc F.R. Leavisa) mācības, to pamatlicējs ir Ričards Hogarts. Hogarts uzskatīja, ka kultūra ir pati vispārīgākā sociālā institūcija, jo tā palīdz mums saprast, ka viena dzīves prakse (life-practise), piemēram, lasīšana, neizslēdz citas prakses (darbu, seksu, ģimenes dzīvi utt.) .
Kultūra ir vēstures gaitā mainīgu cilvēka spēju, sasniegumu un izturēšanās veidu (uzvedības normu, rīcības principu un darbības paraugu) kopums. Kultūra ir arī domāšanas modeļu (vērtību, priekšstatu, zināšanu) kopums. Kultūru veido ar simbolu starpniecību pārņemtie tiešie un netiešie izturēšanās veidi, vēsturiski radušās idejas un ar tām saistītās vērtības.
Visbiežāk tiek izpētīti tādi kultūras aspekti kā subkultūras, cilvēku kulturāla gaume, kultūras patērēšana, ka arī citi.

10. Fenomenoloģiskā socioloģija (Alfrēds Šucs, Pēters Bergers, Tomass Lukmanis)
Fenomenoloģiskās socioloģija pētījumu objekts ir „sociālie fenomeni”, kas ir cilvēku apziņas objekts un kas tiek konstruētas cilvēku darbības procesā.
Pēc A. Šuca domām pasaule ir objektīva, bet cilvēks piešķir tai nozīmi tikai ja šī pasaule kļūst par cilvēka iekšējo subjektīvo pasauli .
Atbilstoši sociologiem - fenomenoloģiem mūsdienās cilvēki sastopas ar pasauļu pluralizāciju un tas ir cieši saistīts ar darba dalīšanu, iepriekšminētais noveda pie tā, ka cilvēka konstruēti fenomeni ir ieguvuši vairākus skaidrojumus. Skarā ar ko fenomenoloģi redz savu uzdevumu pasaules definēšanā caur sociālo fenomenu skaidrojumiem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mikrosocioloģijas teorijas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/432392

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties