Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:798144
 
Vērtējums:
Publicēts: 25.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Vēsturiskā tradīcija, izcelsme    4
2.  Rituāls, kulta tradīcija    5
3.  Ticējumi, paražas, mīklas, tautasdziesmas    6
4.  Rotaļas    9
5.  Raksturīgākie ēdieni    11
6.  Telpu rotājumi    12
  Nobeigums    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Miķeļi ir ziemas sākuma svētki, ko svin 29. septembrī. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē ‘dievam līdzīgs’. Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeli ir Rudenāji, Apjumības jeb Appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kas diena un nakts ir atkal vienādā garumā. Miķeļiem – Apjumībām tūlīt seko Dievaines jeb veļu laiks. Tad pēc Apjumību priecīgajām un jautrajām svinībām, Miķeļu tirgus skaļuma un līgavu derībām iestājas klusais veļu laiks.
Miķeļus svin 29. septembrī. Miķeļus sauc arī par Appļāvībām jeb Jumja dienu. Rudens saulgriežus svinībām ir divas dažāda rakstura izdarības: saulgriežu svinības, kur galvenā loma ir Dievadēla Miķeļa klātbūtnei, un ražas novākšanas izdarības ar Jumja godināšanu. Sekojošā Dieva diena jau uzskatāma par veļu laika ievadītāju.
Miķelis dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu. Līdzīgi Ūsiņam Miķelis rūpējas par zirgiem, bet viņa gādība sākas rudenī. Miķelim ir arī bagāta sieva.
Jumis latviešiem ir auglības un svētības nesējs. Vārds “jumis” tulkojams divējādi:
1) senindiešu valodā atsavinājums “yama-h” nozīmē – sapārots, tātad – dvīnis;
2)vārda “jumis” atvasinājumi: senindiešu “yuvati” – piesiets;
latviešu – jumt, darināt jumtu.
Jumja zīmes ir divas vārpas uz viena stiebra, uz viena salma; divi linu stiebri, kas saauguši kopā; ceriņu zieds ar vairākām, nekā parasts, ziedlapiņām.
Pēc senču ticējumiem Jumis ir mazs vīriņš, kuram “Miežu svārki, rudzu krekli, apenīša cepurīte” vai “Rudzu vārpa, mieža vārpa aiz caunīšu cepurītes”. Jumim ir sieva, tāpat kā citiem gadskārtu teiksmju tēliem. Jumala palīdz briedināt labību tīrumā.
Ziemu, Jumis pavada klētī vārpu vainagā, ko meitas nopinušas no beidzamām pļāvuma vārpām un glabājušas pie sienas pakārtu vai arī tīruma velēnā. Līdz ar dabas atmošanos arī Jumis ir nomodā par visām norisēm druvā. Rudzu ziedu laikā viņš vizina Jumaliņu, priecājoties par mitekli un tīrumu auglību. Tiklīdz labībā metas vārpas, Jumis sev par mitekli izraugās divas vārpas vienā stiebrā. Šīs vārpas visi cītīgi meklē, jo tās nes laimi atradējam.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1130088
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties