Renesanses kultūra
15. gs. Par renesanses centru kļūst Toskānas pilsēta Florence. Renesanses mākslas attīstību veicināja antīkās kultūras mantojums, jo atdzima interese par grieķu un romiešu klasisko dzīvi. Antīkās kultūras ietekme ir saistīta ar klasiskā mantojuma atdarināšanu. Atdarināšana bija plaši izplatīta, un šajā procesā radās arī oriģināli darbi.
Renesanses laikmetā māksla caurauž visu tālaika kultūru - visus sabiedrības slāņus, sabiedrisko domāšanu, radošo darbību, politiku un ikdienas saimniecisko darbību, tomēr renesansē arvien nepastāvēja tāds jēdziens kā “mākslinieks”. Visus, pat slavenākos māksliniekus - skulptorus, gleznotājus un arhitektus sauca par amatniekiem, tas tāpēc, ka tajā laikā humānisti, atbilstoši antīkajai tradīcijai, par visaugstāko no mākslām uzskatīja mūziku. Tagad cilvēki saprot, ka patiesībā īstā māksla slēpjas ne tikai mūzikā, bet arī tēlniecībā un glezniecībā. Tieši tāpēc es tagad rakstīšu par vienu no tā laika, slavenākajiem māksliniekiem - Mikelandželo Buanarotti un viņa tēlniecības darbiem.
Mikelandželo Buanarotti dzīve
Mikelandželo dzimis 1475. Gada 6. martā. Viņa dzimtā vieta ir Kaprēzē, netālu no Florences. Viņa dzimta nebija turīga, taču lepna ar savu dižciltību. Viņa māte pati jaundzimušo nebaroja, bet nodeva zīdītājai kādai akmeņkaļa sievai. Un vēlāk Mikelandželo mēdza teikt, ka ar aukles pienu sevī uzņēmis mīlestību uz marmoru kā tēlniecības materiālu.
Sākumā, 13 gadu vecumā Mikelandželo pret savas ģimenes gribu kļuva par mācekli Florences gleznotāja Domeniko Girlandajo darbnīcā, bet vēlāk - mācījās tēlniecību pie kāda no Donatello skolniekiem Bertoldo di Džovanni, kas bija liels antīkās mākslas cienītājs. Viņš kopēja Džoto un Mazačo freskas un studēja Donatello skulptūras. Smēlies iedvesmu viņu novatorisko darbu paraugos un antīkajās skulptūrās, viņš izveidoja savu ideālo tēlu, kas balstījās uz vīrieša kailfigūras fizisko izteiksmīgumu.
…
