Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,56 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,43
Pirkt
Identifikators:232585
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Miegs – tas ir vēl joprojām līdz galam neizpētīta, bet ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. Trešo daļu dzīves mēs pavadām miegā: viņš guļ 25 no 75 gadiem. Miega un nomoda mija ir nepieciešams nosacījums cilvēciska organisma dzīvot spējai. Smadzenes nomodā stāvoklī gūst atbalstu no impulsiem, kuri nāk no ķermeņa receptoriem. Tik līdz pārstāj vai strauji norobežojās aferento impulsu padeve uz lielo puslodžu garozu, veidojās miegs. Miegs attīstās arī pie ilgstošas vai pārmērīgas kairinātāju darbības uz garozu šūnām. Pie tam garozas šūnās attīstās bremzēšana, kam ir apsargājošā nozīme. Viņa nodrošina lielās puslodžu garozei apstākļus darbspējas atjaunošanai miega laikā. Lai aizmigtu, organisms laiž gaitā gan nervu, gan ķīmiskus procesus. Uzstādīts, ka miega laikā asinīs palielinās serotonīna daudzums, bet adrenalīna līmenis samazinās. Kādēļ organismam ir vajadzīgs miegs? Pats vienkāršākais no iespējamām atbildēm - lai smadzenes varētu atpūsties. Bet, kā noskaidroja zinātnieki, miega laikā smadzenes ne tikai "neizslēdzas", bet arī, pretēji, strādā brīžiem aktīvāk, nekā kad cilvēks nomodā. Pat dziļa miegā, smadzenes var atbildēt uz ārējām iedarbībām. Dažreiz tie norobežoti "iepinas sapņa sižetā".
Vēl Aristotelis pamanīja, ja pie aizmigušā rokas pielikt kādu siltuma avotu, cilvēks nosapņos uguni. Brīžiem miegā ļaudis atrod atbildes uz jautājumiem, kuri mocīja tos nomodā. Dmitrijs Mendeļejevs, piemēram, miegā atrada "atslēgu" periodiskas elementu sistēmas; ķīmiķis Fridrihs Kekule noprata par benzola molekulas ciklisko izbūvi, kad nosapņoja čūsku, kura kož personīgā astē.
Miegs nav "aiziešana no dzīves", bet smadzeņu darbības īpaša forma. Precīzas atbildes uz jautājumu, kāpēc gan tomēr organismiem ar attīstītu nervu sistēmu ir nepieciešams miegs, zinātne līdz šim nav devusi. Daži bioloģi izteic hipotēzi, ka miega laikā organisms "pārraksta" ziņas no īslaicīgas atmiņas ilglaicīgā.
Cilvēks, kas ilgi nav gulējis, sāk redzēt priekšmetus it kā greizā spogulī, caur miglainu dūmaku. Viņš redz sapņus nomodā. Ilgstošs (vairāk kā 10 dienas) bezmiegs var novest pie nāves. Pasaules rekords ilgstošā nomodā, speciāli veikts "Ginnesa Grāmatai", sastādīja 12 diennaktis (288h).
Dažiem ļaudīm pietiekama puse no miega devas. Tādiem cilvēki bija, piemēram, Peteris I, Napoleons Bonaparts, Tomass Edisons.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Miegs”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/232585

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties