Cilvēks saslimst no dzīvniekiem un visbiežāk tie var būt suņi. Tie var uzturā lietot gaļu ar ehinokoka oliņām, kā arī tās var atrasties sunim uz mēles vai spalvas. Cilvēks var inficēties lietojot uzturā arī nemazgātus dārzeņus un augļus, kas ir netīri no suņu fekālijām. Pastāv iespēja inficēties no medību trofejiem tādiem, kā dzīvnieku kažoki. Ehinokoki visbiežāk parazitē aknās, plaušās retākos gadījumos nierēs, smadzenēs u.c. orgānos. Orgānos, kurus ir skāris ehinokoks, izveidojas viena vai vairākas cistas, tām ir atšķirīgi izmēri. Ehinokoki dzīvniekiem dzīvo tievajā zarnā, no oliņas vai parazīta norīšanas sākas kāpura attīstība kuņģa zarnu traktā, vēlāk notiek pārvietošanās uz citiem dzīvībai svarīgiem orgāniem.
Simptomi
Ehinokoka attīstība ir atkarīga no tā lokalizācijas vietas, tāpēc nav iespējams precīzi noteikt pēc cik ilga laika cilvēkam var parādīties slimībai raksturīgie simptomi. Bieži vien simptomi būs redzami, ja ehinokoks traucē kāda orgāna dzīvībai nepieciešamos orgānus vai arī cista ir sasniegusi ievērojamus izmērus.
Aknu ehinokokozei izšķir 3 stadijas. Pirmā ir bessimptomu no invazēšanās līdz pirmajiem simptomiem. Otrajā parādās slimības raksturīgākās īpašības: nogurums, apetītes trūkums, vemšanu u.c. Trešajā stadijā sākas izteiktas pataloģiskas izmaiņas: cista var pārplīst, sākas sāpes vēdera augšdaļā u.c.
…