Mazo grupu problēmas sociālajā psiholoģijā. Mazo grupu psiholoģija

Katrs cilvēks no pirmās dzīves dienas līdz pēdējai ir iekļauts vienā vai vairākās grupās: ģimenē, darba vidē, sociālās institūcijās. Grupas veidojas pēc noteiktām pazīmēm, sociālā statusa, organizācijas, darbības perioda, darbības satura, sociālās uzvedības, juridiskā statusa utt.
Cilvēka liktenis ir mazāk atkarīgs no sociālās iekārtas, bet vairāk no tā, kādā reālā grupā viņš dzīvo. Attiecības grupā veidojas uz sociālo un individuālo gaidu pamata un savstarpējās uzticēšanās, atklātības, sadarbības, interakcijas pamata.
Katrs grupas loceklis individuāli izjūt savu piederību pie grupas un apzinās savu sociālo statusu un lomu.
Cilvēks grupā attīstās kā personība: vērtē, salīdzina, baidās, respektē un ietekmējas. Iekļaujoties grupā cilvēks pieņem grupas sociālās uzvedības normas, tradīcijas, kā arī grupas darba metodes.
Psiholoģijas vārdnīcā mazo grupu definē kā skaitliski ierobežotu, pēc kādas noteiktas pazīmes no sociālā veseluma izdalītu cilvēku kopumu.
Grupa veic dažādas funkcijas mikrovidē un makrovidē. Svarīgākās no tām ir cilvēka saskarsmes vajadzību nodrošināšana, darbības mērķu realizēšanas sekmēšana un sadarbības efektivitātes veicināšana. Grupas locekļu psihi ietekmē mikrovides un makrovides procesi, kas reducējas grupas apziņā. …