Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,38 (19%)
Cena ar atlaidi*:
1,61
Pirkt
Identifikators:891546
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.10.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Vācbaltiešu minoritātes pretrunas attiecībā uz Latvijas valsti labāk izprotamas, raugoties no vēsturiskā aspekta

Vācieši latviešu un lībiešu senču ieņemtajā teritorijā 12.-13. gadsimtā ienāca pa jūras ceļiem. Sākotnēji tie bija tirgotāji un misionāri – kristīgās ticības nesēji pagānu tautām, vēlāk arī apbruņotais krustnešu karaspēks. Viņu nolūks bija iekarot, pakļaut un valdīt. Par vāciešu ienākšanas veidu un sekām vairākus gadsimtus nenorimst polemika zinātnieku un politiķu vidū. Ja paraugāmies uz vāciešu klātbūtni un ieguldījumu vairāku gadsimtu gaitā, tad ir jāatzīst ne tikai sākotnējā kolonizācija, bet arī vāciešu pozitīvā loma šīs teritorijas un iedzīvotāju attīstībā. Kā piemēru var minēt kristietību, eiropeisko civilizāciju, sakarus ar vācu kultūru, vācu inteliģences devumu. Vāciešu ieguldījums redzams arī mūsu galvaspilsētas Rīgas vēsturē, kas, 12. gadsimtā būdama lībiešu apmetne, 13. gadsimtā jau kļuva par vācisku pilsētu ar svarīgiem tirdzniecības un kultūras centriem, kas vienoja Baltiju ar Rietum- un Centrāleiropu. Taču no latviešu, igauņu un lībiešu nacionālo interešu viedokļa raugoties, vāciešu ienākšanas veids un sekas bija agresija, iekarošana un gadsimtiem ilgstoša pakļaušana vācu muižniecībai, tādējādi varmācīgi pārtraucot vietējo tautu normālu, organisku attīstību. Vēsturiski ir zināms, ka ienākošo vāciešu skaits nav bijis lielāks par 15-20 tūkstošiem, bet viņi bija labi bruņoti, un uzkundzējoties ieņēma valdošās pozīcijas visās dzīves sfērās līdz pat 19. gadsimta 70-80. gadiem. Jau 19. gadsimta pirmajā pusē vācbaltiešu attieksmē pret Latvijas pamatiedzīvotājiem latviešiem un igauņiem notika būtiskas pārmaiņas. No vienas puses vācu muižniecība vēlējās saglabāt savu varu pār zemniekiem arī pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1817. gadā, radot un īstenojot klaušas, no otras puses vācbaltiešu inteliģence (vācu mācītāji un pedagogi) meklēja saskari ar latviešiem izglītības un kultūras jomā, lai palīdzētu viņiem kļūt par brīviem, zinošiem cilvēkiem. Tādējādi jau toreiz veidojās jauna vācbaltiešu daļa, kas vēlējās un meklēja izlīgumu ar latviešu nāciju. Tomēr vislielākais un smagākais pārbaudījums vācbaltiešus gaidīja
1918. gadā, kad, nodibinoties Latvijas valstij, vācbaltieši no dominējošās ekonomiskās un politiskās elites kļuva par Latvijas nacionālo minoritāti.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mazākumgrupu tiesības Latvijā parlamentārajā periodā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/891546

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties