Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,49 (11%)
Cena ar atlaidi*:
4,00
Pirkt
Identifikators:731705
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Pētniecība.
Par cik Krētas civilizācija bija viena no senākajām, tā atradās atstatus, uz salas, tā attīstījās citādāk nekā kontinentālā Grieķija, un tās pētniecība ir apgrūtinoša. Pārsvarā visas hipotēzes tiek balstītas uz arheoloģiskā materiāla, un ir ļoti maz rakstisko liecību. Viss ir balstīts uz hipotēzēm, trūkst faktu.
Pārsvarā visa senās Krētas vēsture ir balstīta uz Evansa pētījumiem. Tieši viņš veica arheoloģiskos izrakumus, atraka pili, domādams, ka tā ir mītiskā valdnieka Mīnoja pils. Tieši Evanss pēc šī valdnieka vārda izveidoja Krētas vēstures periodizāciju – trīs galvenie pamatposmi – agrīnais, vidējais un vēlīnais Mīnoja periods.
Lai arī Evanss nebija pirmais, kurš veica izrakumus Krētā, viņš bija veiksmīgākais. Jau 1878.g. kāds Heraklionas lieltirgonis M.Kalokairinos bija veicis izrakumus un bija atradis daļu noliktavu, pils rietumu daļā. Pēc viņa atraduma sākās liela interese par izrakumiem Krētā, te ieradās tādi arheologi kā V. Stillmans, H.Šlīmans un M.Žobins, tomēr nevienam no tiem neveicās, nekas netika atrasts. Tikai Evansam izdevās atrakt pili, tas notika trīs gadu laikā no 1900-1902.g.
Sers A. Evanss ir ieguldījis neizmērojamu darbu Krētas vēstures pētniecībā, tomēr arī pieļāvis kļūdas. Viņa vadībā ir veiktas daudzas rekonstrukcijas un restaurēta pils, un tā rezultātā, piemēram, freskām nereti ir grūti noteikt, kur beidzas oriģinālais fragments un kur sākas reprodukcija, tādējādi maldinot zinātniekus. (Tomēr šīs kļūdas ir jāpiedod, ņemot vērā, ka zinātnieks ir strādājis vairāk kā 100 gadus atpakaļ, un ar visām kļūdām viņa ieguldījums ir neizmērojams.)
Tāpat lielākā daļa teorijas par mīnojiešu reliģiju pieder Evansam. Tā, piemēram, kad 1903.g. viņš atrada „čūsku dievieti”, viņš nosprieda, ka tā tika pielūgta kā dievietes mātes aspekts, un līdz ar to, ka mīnojiešu sabiedrība bija matriarhāla. Tāpat uzskata arī Dž.Geselle, ka čūsku dieviete ir dievietes mātes „sastāvdaļa”, ka tā nav saistīta ar mājas svētības dievieti. Tomēr versijas ir dažādas, pastāv pat versija, ka mīnojieši pielūguši vēršus, jo aizrāvušies ar astroloģiju. Tieši 4000 – 2000.g.p.m.ē. ir bijis astroloģiskais vērša laikmets.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,29 €
Materiālu komplekts Nr. 1129583
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mātes un vērša kults Senājā Krētā otrajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/731705

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties