Māsas kodekss

Ētikas kodekss kalpo kā profesijas solījums sabiedrībai uzturēt zināmus prakses standartus. Profesionālā ētika nepadara tās locekļus ētiskus, bet ar to var informēt un vadīt viņu pastāvošo morālo sirdsapziņu.
Māsas prakses ētiskos standartus laika gaitā ietekmē sabiedrības uzskati un māsas profesijas attīstība. Internacionālā māsu padome savā 1923. gada kongresā sāka izstrādāt ētikas kodeksu visas pasaules māsām, bet Otrais pasaules karš darbu pārtrauca. Internacionālais māsu padomes kongress 1953. gadā pieņēma Māsu ētikas kodeksu, ko pārstrādāja 1965. gadā un 1973. gadā. 1989. gadā ētikas kodeksu vēlreiz apstiprināja un to lieto vēl tagad.
Lads (Ladd, 1980.) min piecus vispārīgus punktus, kas profesionālam ētikas kodeksam jāsatur:
1. Iedzīvināt profesijas dalībnieku pienākumos ētiku.
2. Padarīt profesijas locekļus jūtīgus pret viņu darba morāliem aspektiem.
3. Mudināt profesijas dalībniekos specifiskus noteikumus un aprakstīt profesijas godīgumu un aizsargāt prakses ētikas standartus.
4. Sniegt ieteikumus, kā atrisināt morālus konfliktus.
5. Parādīt sabiedrībai, ko tā var sagaidīt no profesijas.

Latvijas Māsu asociācijas Ētikas kodekss nosaka māsu primāro mērķi un vērtības. Nozīmīgs punkts māsas darbā ar klientu ir respektēt klientu kā īpašu sabiedrība slocekli un sniegt viņam vajadzīgo aprūpi, ko neietekmē viņa tautība, rase, ticība, vecums, dzimums, sabieriskais stāvoklis. Latvijas Māsu asociācija, tāpat kā daudzas citas nacionālās māsu asociācijas ir pieņēmusi Internacionālās māsu padomes Ētika kodeksu ar pāris maiņām. Internacionālās māsu padomes Ētika kodeksā svarīgas māsu prakses sastāvdaļas ir:…