Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,66 (12%)
Cena ar atlaidi*:
4,83
Pirkt
Identifikators:236477
Vērtējums:
Publicēts: 23.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Marsa fakti un apraksts    3
  Sarkanā planēta    3
  Marsa un Zemes salīdzinājums    4
  Marsa izpēte    4
  Marsa zondes    4
  Dzīvība uz Marsa?    7
  Pašreizējās zondes, kas darbojas uz Marsa    10
  Cilvēka lidojums uz Marsu    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Es šo projektu izvēlējos, jo mani vienmēr ir saistījušas lietas par kosmosu, man tas kopš bērnības likās interesanti. Kāda ir mūsu vieta Visumā.? Vai pastāv dzīvība ārpus Zemes? Ir tik daudz neatklātu lietu. Un mūs gaida lieli atklājumi kosmosa izpētē.
Kad Nīls Ārmstrongs un Bazs Aldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas spēra kāju uz Mēness. Tas bija liels notikums visai cilvēcei. Kā toreiz teica: “Tas ir mazs solis vienam cilvēkam, bet plats solis visai cilvēcei.” Šim notikumam sekoja miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tas vienoja cilvēkus visā pasaulē. Par šo notikumu vēlāk tika uzrakstīts daudz grāmatu un uzņemts daudz filmu.
Man žēl, ka manis toreiz nebija. Taču es zinu, ka piedzīvošu nākošo lielo cilvēces sasniegumu – cilvēka uzkāpšanu uz Marsa. Tas noteikti kļūs par vēl platāku soli cilvēcei. Jau tagad par šo notikumu ir uzņemtas vairākas zinātniskās fantastikas filmas. Pašlaik notiek aktīva Marsa izpēte ar dažādām zondēm. Tam jau tagad tiek pievērsta liela pasaules uzmanība. Un pamazām tiek arī gatavots cilvēka lidojums uz Marsu. Tas nebūs viegls, priekša ir daudz grūtību, taču tas viss ir pārvarams.
Galvenais ko es vēlos iegūt šajā projektā, ir izpratni par šobrīd notiekošo kosmosa pētniecībā.
Marss ir Saules sistēmas planēta, ceturtā planēta no Saules. Marss nosaukts romiešu kara dieva vārdā. Acīmredzot savas sarkanās krāsas dēļ Marss ieguvis kara dieva vārdu. Grieķi to dēvēja par Aresu, bet romieši par Marsu. Līdz mūsdienām saglabājies vēlākais, romiešu variants. Mirdzošās bruņās un ar milzīgu vairogu rokās Marss trauca pār kaujas lauku, sēdams nāvi un postu. Marsam ir divi pavadoņi - Foboss un Deimoss. Marss pieder pie Zemes grupas planētām.
Marsam ir caurspīdīga, retināta atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no oglekļa dioksīda. Marsam nav globāla magnētiskā lauka, tas sastopams tikai atsevišķos planētas apgabalos, turklāt magnētisko polu orientācija šajos apgabalos ir atšķirīga. Magnētiskais lauks Marsa iežos saglabājies no laika posma, kad planēta bija ģeoloģiski aktīva. Tā kā Marss atrodas tālu no Saules, uz tā valda bargs klimats - vidējā temperatūra ir -60°C. Planētas polus klāj polu cepures, kas sastāv no ledus un sasaluša oglekļa dioksīda. Marsa diennakts ilgst 24,5 stundas. Planētas rotācijas ass slīpums ir aptuveni tāds pats kā Zemei, tādēļ uz Marsa mainās gadalaiki.
Marss ir tuksnešaina planēta, ko klāj sarkanīga smilts un akmeņi.
Marss pēc uzbūves ir līdzīgs Zemei, tikai uz pusi mazāks. Marsa kodols sastāv no dzelzs, pēc tam nāk raksturīgā mantija un pa virsu garoza. Marsa virsma ir veidojusies pirms 3 miljardiem gadu no vulkānu uzdarbošanās, meteorītu dunkām un ūdens straumēm, tas viss izveidoja planētu tādu, kāda tā ir tagad. Lielu daļu virsmas aizņem tuksnešaini, akmeņaini līdzenumi ar putekļainām kāpām un meteorītu krāteriem. Atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas ir tāds, kāds ir uz Zemes 40 km augstumā. Uz Marsa pūš spēcīgi vēji, kas reizēm paceļ gaisā lielu putekļu daudzumu, tad rodas putekļu vētras. Iespējams, ka kādreiz uz Marsa ir tecējušas upes, taču šobrīd ūdens sastopams vienīgi mūžīgā sasaluma slānī. Galvenās Marsa reljefa formas ir zemienes, līdzenumi un augstienes, gari kanjoni un meteorītu krāteri. Uz Marsa ir vairāki milzīgi, apdzisuši vulkāni. Uz Marsa atrodas lielākais kalns Saules sistēmā - Olimps. Tā augstums virs vidējā virsmas līmeņa ir 26 km, bet pakājes diametrs 600 km. …

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Marsa pētīšana”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/236477

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties