Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,37 (15%)
Cena ar atlaidi*:
2,12
Pirkt
Identifikators:747035
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

5.2. Jaunlatviešu darbība
„Jaunlatvieši bija pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļi - progresīvās inteliģences kustība, kas darbojās 19. gadsimta 50. – 80. gados, kura galvenokārt cīnījās par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu.”
Tā kā Krievijas valdība īstenoja arī reformas, kas bija vērstas pret vācu privilēgijām un vācu valodas lietošanu Baltijā, jaunlatviešu kustības darbinieki, nesaskatot asimilācijas draudus, sākumā Krievijas valdības politiku atbalstīja (rusifikācijas poitiku). Latvijā dzīvojošajiem krieviem jaunlatviešu kustība bija izdevīga, jo bija vērsta pret vācbaltu privileģēto stāvokli Baltijas guberņās. „Jaunlatviešu kustībā progresīvākais bija tas, ka atklāti, precīzi un skaidri tika paziņota latviešu tautas vēlēšanās atbrīvoties no vācu kundzības visās dzīves jomās. Izglītība tika uzlūkota ne tikai kā tautas izglītošana, bet arī kā tautas nacionālās pašapziņas nostiprināšanas līdzeklis. Savukārt valoda, kultūra tika pasludināta par nacionālās identitātes principiāli svarīgākajiem komponentiem.”
Jaunlatviešu darbības rašanos veicināja daudzi faktori, viens no tiem bija ekonomiskās izmaiņas. XIX gadsimta vidū latviešu zemnieki sāka iepirkt zemi. Viņi bija iemācījušies pelnīt un uz pasauli lūkoties ar drošāku un plašāku skatījumu. Iegūstot savā īpašumā zemi, latvieši jutās līdztiesīgi vāciešiem.

6. 1888. – 1889. gada reformas
“1888. un 1889. gadā Baltijā tika ieviestas Krievijas tiesu un policijas iestādes un zemes priekšnieku institūts. Šīs reformas ne tikai vājināja vācbaltu elites varas pozīcijas un veicināja provinču iedzīvotāju tiesisko vienlīdzību un kārtu sabiedrības izzušanu, bet arī sašaurināja latviešu valodas lietošanas sfēru un pagastu pašvaldību pilnvaras, atstājot negatīvu iespaidu uz latviešu nacionālo kustību. 1888. gada 9. jūnijā Aleksandrs III izdeva likumu, kas Baltijas provinču apriņķos un pilsētās iedibināja Krievijas policijas sistēmu. Provincēs tika izveidotas apriņķu un pilsētu policijas pārvaldes, kuru darbu vadīja apriņķu priekšnieki un policijas meistari. Šos augstākos policijas ierēdņus iecēla iekšlietu ministrs, un viņus vairs nealgoja bruņniecība, bet valsts.” …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,86 €
Materiālu komplekts Nr. 1328750
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Manaseina revīzija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/747035

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties