Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,85 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,14
Pirkt
Identifikators:344426
Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  Pagātnes dabas katastrofas    5
1.1.  Vulkānu izvirdumi    5
1.2.  Klimata izmaiņas    6
2.  Cilvēku izraisītās katastrofas pagātnē    7
3.  Katastrofas mūsdienās    10
3.1.  Tropiskās vētras    10
3.2.  Zemestrīces    11
3.3.  Upju pārplūšana    12
3.4.  Vulkāni, to bīstamība    13
3.5.  Viesuļvētras un piejūras pārplūšana    13
3.6.  Cunami    14
4.  Antropogēnās iedarbības uz dabu    14
4.1.  Akvatorija piesārņojums    14
4.2.  Atmosfēras izmaiņas    15
4.3.  Zemes virsmas piesārņošana    16
4.4.  Mežu iznīcināšana    17
4.5.  Dabas antropoloģiskie ugunsgrēki    18
4.6.  Zemes pārtuksnēšanās    19
5.  Tehnisko avāriju izraisītās katastrofas    20
5.1.  Tehniskās avārijas rūpniecībā un transportā    21
5.2.  Avārijas kodoliekārtās    21
5.3.  Karu iedarbība uz dabu, to izraisītās katastrofas    22
5.4.  Kodolizmēģinājumi un ekoloģija    24
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    26
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS

Par dabas katastrofām var uzskatīt visus tos dabā noritošos procesus, kas apdraud cilvēku dzīvību un iznīcina cilvēku radīto vidi. Neatkarīgi no katastrofu mēroga – globāla, reģionāla vai lokāla katastrofa – tās ir vienlīdz traģiskas cilvēkiem. Pēdējos 10 gados notikušas 568 lielas dabas katastrofas, kas prasījušas ap 50000 cilvēku dzīvības gadā un sagādājušas vidēji 60 mljrd. dolāru lielus materiālus zaudējumus gadā. Postošākās no katastrofām bija 3 spēcīgas vētras, 4 plūdi, 1 cunami un 2 spēcīgi cikloni, kas piemeklēja Bangladešu, izdzēšot tūkstošiem cilvēku dzīvību. Pasaulē ir reģioni, kurus dabas katastrofas piemeklē biežāk nekā citus. Tie ir seismiski aktīvie rajoni Klusā okeāna piekrastē, plūdu apdraudētās teritorijas lielo pasaules upju krastos, tropisko ciklonu ceļā esošie apgabali Klusā un Indijas okeāna ekvatoriālajā, subekvatoriālajā, tropu joslā un Karību jūras baseinā. Likumsakarīgi, ka dabas katastrofu postījumi lielāki ir valstīs ar zemāku attīstības līmeni, kur trūkst iespēju veikt efektīvus glābšanas darbus. Zinātnieki izrēķinājuši, ka cilvēku bojāejas iespējamība dabas katastrofu dēļ ekonomiski augsti attīstītās valstīs ir 1 no 1000000, ekonomiski vāji attīstītās valstīs ir 1 no 100000, bet nabadzīgajās valstīs – 1 no 10000. Postošās dabas katastrofas nav nekas pretdabisks, tie ir nenovēršami Zemes garozas kustības, atmosfēras cirkulācijas vai hidrosfēras procesi, tādēļ cilvēkiem jāiemācās gan tos paredzēt, gan dzīvot un darboties tā, lai katastrofu postījumi būtu pēc iespējas mazāki. Daudz bīstamākas ir cilvēku neapdomīgas vai nepareizas darbības dēļ radītas neatgriezeniskas pārmaiņas dabā. Pat ja cilvēki dzīvo mūsdienīgajā pasaulē, pastāv atkarība no apkārtējās vides. Ne tikai tāpēc, ka viņam vajaga ūdeni gaisu un barību, ar ko daba ir bagāta. Viņu mākslīgi celtās celtnes pakļauj dabu resursu izsīkumam, līdz ar to rodas jautājums par cilvēces turpmāko eksistenci. Daba, pateicoties tās apstākļu maiņām, priekš cilvēces var būt gan labvēlīga gan nelabvēlīga, kā iemesls ir pašu cilvēku darbība. Jo vairāk cilvēce zinās par savas pagātnes kļūdām, jo vieglāk būs no tām izvairīties nākotnē. Ieskatoties vēsturē pārliecināmies, ka daudzu cilvēces nelaimju pamatā bijušas dabas stihijas, zemestrīces, plūdi, sausums, ugunsgrēki utt. Nelabvēlīgās dabas katastrofas pagātnē uz cilvēci iedarbojās vēl lielākā mērā nekā šodien. Tā nav nejaušība, jo tad cilvēcei bija mazāka pieredze un tehniskās iespējas cīņā ar tām. Stihiskās dabas katastrofas izraisīja cilvēku bojā eju, pie pilnīgas vai daļējas, ciematu un pilsētu nopostīšanu. Mūsdienās dzīvojošo interesēs ir izzināt šīs likumsakarības, lai cīnītos ar šīm dabas stihijām un rastu iespēju izdzīvot tajās. Šajā referātā tiks apskatīta daļa no lielākajām dabas un cilvēku katastrofām, kas nesušas lielākos zaudējumus cilvēcei.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,99 €
Materiālu komplekts Nr. 1140747
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mākslīgi un dabīgi izraisītas dabas katastrofas civilizācijas vēsturē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/344426

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties