Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,76 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,73
Pirkt
Identifikators:463592
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

KĀRTU PĀRSTĀVNIECĪBAS UN ABSOLŪTĀ MONARHIJA FRANCIJĀ, ANGLIJĀ UN VĀCIJĀ
Francijā XIV gs. sākumā izveidojās kārtu pārstāvības monarhija. Tas ir tāds monarhijas veids, kur karaļa varu ierobežo kārtu pārstāvji. Kārtu pārstāvības monarhija Francijā izveidojās Filipa IV Skaistā valdīšanas laikā (1285 – 1314). Viņš 1302. gadā sasauca kārtu pārstāvju sapulci – Ģenerālštatus. Ģenerālštatos piedalījās visu triju kārtu pārstāvji – muižniecība, garīdzniecība un pilsētnieki. Kārtu pārstāvjiem vajadzēja palīdzēt karalim nokārtot strīdu ar Romas pāvestu Bonifāciju VIII. Ģenerālštatu sasaukšana nebija noteikta ne ar dokumentu, ne ar kaut kādu tiesisku aktu. 1337. gadā sākās Francijas un Anglijas karš, kas ar pārtraukumiem turpinājās simt gadus. Romiešu tiesības ar savu skaidrību un precīzajiem formulējumiem bija nesalīdzami pārākas par vietējām paražu tiesībām. Romiešu tiesības bija pieņemamas arī karalim un zemes īpašniekiem, jo tās atzina īpašumtiesību neierobežoto raksturu. Romiešu saistību tiesības ar dažāda veida līgumiem un to noslēgšanas brīvību atbilda tirdzniecības un amatniecības attīstības prasībām. Tāpat arī mantojuma tiesības ar plašo testamentāro brīvību. Francijā izveidojās absolūtā monarhija, tas ir, tāda valsts iekārtas forma, kur visa likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara atrodas vienas personas – monarha – rokās. Francijā absolūtisms izveidojās tik pilnīgā jeb klasiskā formā kā nevienā citā valstī. Sākot ar XVI gs. Francijā pastiprinājās politiskā centralizācija. Agrākās senjorijas tika pārvērstas par provincēm, ko pārvaldīja karaļa ierēdņi. Viņi ievāca nodokļus, iesauca rekrūšus un sprieda tiesu. Izdodot likumus, karaļi sāka atsaukties vienīgi uz savu personīgo gribu, tā uzsverot savu augstāko varu. Sākot ar Fransuā I, karaļi sevi uzskatīja par visas valsts varas, tiesību un taisnīguma avotu. Absolūtisma laikmetā Francijā palielinājās tiesu skaits, to sistēma bija sarežģīta un vienkāršajam cilvēkam maz pieejama. Bieži praktizēja tā saukto evokāciju jeb dižciltīgo personu lietu izņemšanu no vispārējām tiesām un nodošanu karaļa padomei. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,27 €
Materiālu komplekts Nr. 1142249
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mājas kontroldarbs Eiropas valstu un tiesību vēsturē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/463592

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties