Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,34 (17%)
Cena ar atlaidi*:
1,65
Pirkt
Identifikators:600855
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Madrigāls visnozīmīgākā renesanses mūzikas forma, tā ziedu laiki bija 16. gadsimts, tomēr tas zaudēja savu popularitāti 17.gadsimta 30 gados, kad laicīgajā mūzikā populārs kļuva operas žanrs. Madrigāls ir miniatūra, kuras garums parasti nepārsniedz 2-3 minūtes, tos ļoti bieži apkopoja grāmatās, madrigālu nosaukums ir pirmās teksta frāzes. Visi madrigāli ir transponējami.
Madrigālus izmantoja mājas muzicēšanai, tas bija aristokrātisks žanrs, kas to arī atšķīra no tautas mūzikas. Madrigāls (matricale no latīņu valodas) –dziesma dzimtajā valodā.
Madrigālu popularitāti veicināja nošu iespiešanas attīstība, lai arī šī tehnika bija ļoti dārga.
Madrigāls attīstījās no frottola ( laicīga itāļu 3-4 balsīga dziesma, populāra 14.gs beigās un 15.gs sākumā, parasti homofonā faktūra ar viegli iegaumējumu ritmu un neliela apjoma melodiju) žanra, bet madrigāls ietekmējies arī no franču šansona un motetes žanra. Ļoti iecienīti bija Festas trīsbalsīgie madrigāli, tomēr kā paraugi tika izmantoti Verdelota 4-6 balsīgie madrigāli līdz pat Arkadetla laikam. Venēcija bija galvenais madrigālu centrs, tomēr tie ļoti ātri izplatījās visā Eiropā, un jau ap 1560.gadu šim žanram pievērsās gandrīz visi profesionālie Eiropas mūziķi.
Agrīnie madrigāli datēti jau ap 1320.gadu, bet šis žanrs lielāku attīstību sasniedza jau 1340.gadā, kad tā struktūra bija 2-3 strofas, kuras parasti bija vienādam mūzikas materiālam ar formu AB, ABA, ABB, un 1-2 rindiņu gariem piedziedājumiem (riturneļiem) ar atskaņām, kas izskanēja skaņdarba beigās. Strofu metrs bija divdaļīgs, bet piedziedājumu kontrastējošs – trijdaļīgs. No 190 saglabājušamies piemēriem lielākā daļa madrigālu bija trīsbalsīgi, tomēr sastopami arī divbalsīgi skaņdarbi. Galvenā nozīme bija augšējai balsij, pārējām balsīm bija pavadoša nozīme atbalstot ritmiski galveno balsi, pavadošās balss melodija bija vienkāršāka, tomēr madrigāla žanram attīstoties tās kļuva virtuozākas un polifonizētākas, bieži vien kanona formā.
Madrigāla attīstība ļoti saistīta ar dzejas attīstību, dzeja arī bija galvenais, kas noteica madrigāla formu. Madrigālos izmantotā tematika bija ļoti daudzveidīga: mīlas lirika, satīra, alegorija un daba visdažādākajās izpausmēs, mītiskie tēli īpaši nimfas. Tika komponēti madrigāli, kur katrā balsī tika izmantots cits dzejas teksts.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,77 €
Materiālu komplekts Nr. 1137382
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Madrigāls renesanses mūzikā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/600855

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties