L.Stumbres lugas "Liels, spoži sarkans autobuss" fragmenta analīze

1. Īsumā lugas „Liels, spoži sarkans autobuss” saturs 2.Fragments no Leldes Stumbres lugas „Liels, spoži sarkans autobuss” Alda. Int, tu tikai nerunā ar mani tā... mēs tomēr bijām vīrs un sieva... mums bija abiem kaut kas kopīgs... Zini, es esmu pusdzīva aiz bailēm. Ints Ko viņa redzēja, Alda? Saki taču! Alda. To... to, ka es runāju ar to puisi... tā tas iznāca. Esviņu nepazīstu, redzēju pirmo reizi, es tev zvēru, ka nezinu pat, kā viņu sauc, es nemaz negribēju ar viņu runāt... Brt tu visu laiku biji tāds... tāds... Ints. Kad tu paspēji ar viņu iepazīties? Alda. Ne jau iepazīties! Es tev saku, kanezinu pat, kā viņu sauc! Ints. Labi. Tātad – kad? Lielajā pieturā? Alda. Jā... Tu sēdeēji autobusā un negribēji nākt man līdzi uz bufeti, tu vēl teici... Ints. Mani neinteresē tas, ko es teicu. Runā par sevi. Alda. Bet tu varbūt atceries, ka es apvainojos, mani aizvainoja tieši tavi vārdi... Ints. Atceros. Kas notika bufetē? Alda. Bufetē... es tur iegāju vienkārši tāpat, lai kaut ko darītu, bet tur bija rinda, un es izgāju atkal laukā. Ints. Tālāk. Alda. Int, saproti mani, dieva dēļ, pareizi... es biju nikna, aizvainota... Un piepeši viņš... Jā, mēs sarunājāmies. No sākuma mierīgi, viņš jautāja, uz kurieni es braucu – un vēl kaut ko, bet tad... īsi sakot, sākām lamāties. Pareizāk, sakot, es lamājos, bet viņš tikai ņirdza. Viņam likās, ka es tikai klīrējos, tēloju svēto šasutumu. Viņam nebija nekādu šaubu, ka es tūlīt iešu līdzi. Ints. Uz kurieni? 3.Lugas fragmenta analīze 4. Pārspriedums Cilvēku rīcība un savstarpējās attiecības dažādās dzīves situācijās 5. Secinājumi