Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:382504
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.04.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Ieskats strēlnieku ieroču tapšanas vēsturē    4
2.  Ložmetēji    7
2.1.  Ložmetēju tapšana un kaujas lietošanas īpatnības    7
2.2.  Ložmetēju galvenie raksturlielumi un konstrukciju īpatnības    8
3.  Granātmetējii    11
  Secinājumi    14
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
• Eiropā pirmie šāvieni atskanēja 1118. gadā, kad uz aplenkto Saragosu šāva arābi;
• Pirmos vītņstobra ieročus 1654. gadā izgatavoja krievu meistars Timofejs Vjatkins;
• 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uz šauteņu patronas bāzes parādījās Kērtisa, Plesnera, Vinčestera, Maksima, Manlihera, Freda, Fjodorova un citu konstruktoru daudzlādiņu automātiskās šautenes;
• Automātisko ieroču ēra iesākās tikai 1883. gadā ar Hairema Maksima balsta ložmetēju;
• Vācija 1934. gadā kājnieku bruņojumā iekļāva Luija Štanges konstrukcijas ložmetēju MG-34, kuru veiksmīgi izmantoja arī kara tehnikai;
• Pirmie lielkalibra ložmetēji bija Džona Brauninga konstrukcijas ložmetēji;
• 1957. gadā tapa ložmetējs T161E1, ko 1960.gadā iekļāva armijas un flotes bruņojumā kā M60;
• 1970. gadu sākumā G. Ņikitins, J. Sokolovs un V. Volkovs izstrādāja jaunu modernu lielkalibra ložmetēju NSV;
• Pēc PSRS izjukšanas fabrika Metaļist jau piederēja Kazahstānai, un Krievija izstrādāja jaunu lielkalibra ložmetēju Kord;
• 1942. gadā parādījās vācu vienreizējās lietošanas granātmetēji Panzerfaust-1 un Panzerfaust-2;
• Lai pasargātu šāvēju no iespējamiem apdegumiem, tapa modernizēts variants Panzerschrek, kura tēmēšanas ierīcei starp graudu un rāmīti ar izgriezumu bija piestiprināta aizsargājoša plāksne.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties